velns, tomēr gribās palielīties, cik ekstrēmi vakar ar dārgo dzērām šampanieti :)) nepietiek jau ka bijām ielīdušas bedrē pie doma baznīcas, lai no ārpasaules slēptos, bet tak vēl sākās tas lietus, nu ganjau neviens nepalaida viņu garām nepamanītu, un tad nu mēs abas kā sēnes zem lietussargiem tupējām un sajūsminājāmies par zibeni. dibeni bija slapji momentā. ņirdzīgi visnotaļ. nācās iet sildīties uz tuvējo bāriņu, enīvei, vakars neparedzēti ievilkās; ja biju cerējusi būt mājās pirms septiņiem, tad biju labu laiciņu pēc pusnakts, heh algas diena ar nav rīt, bet tikai nākamnedēļ ..