Man jau ar nekustējās, kamēr nepaņēmu atvaļinājumu un nepiespiedu sevi katru dienu izpildīt plānu apmēram 5 lp.

Taču bisbēdīgākais brīdis, kad man vadītājs zvanīja un pateica, ka manu darbu varētu nosaukt par kompilāciju, nevis pētījumu. Biju pārliecināta, ka viss ir galīgi garām un laboju bez entuziasma viņa atzīmētās kļūdas, ar domu, ka tāpat nekas labāk nebūs, līdz šodien man tika atsūtīts iepriekšminētais teikums...Beidzot arī gaisma tuneļa galā parādījās:)

Gan jau arī tevi sirdsapziņa beigu beigās piespiedīs pieķerties un pabeigt kursadarbu...