(zinot to, ka esmu cilvēks, kuru iespaido laika apstākļi, ieilgušais pustumšais, drēgnais, slinki līstošais laiks, varētu būt daļēji vainīgs). 

nevaru vakaros laikā aizmigt, ja aizmiegu ar grāmatu uz deguna - aleluja, ja piefiksēju, ka jāizslēdz gaisma, tad miegs pušu. 

vakarnakt tādejādi pa tumsu, pusnomiedzī domāju par cilvēkiem un sociumu, kurā atrodos, ar kuriem vibrēju. vairāki secinājumi, uz lapas pat piemesta tēze "objektīvs ļaunums", bet par to vēlāk.

 1 - izvēloties dzīvesdraugu, tieši viena soļa attālumā ir visi viņa draugi, kas, labākajā gadījumā, kļūst arī par taviem (vismaz daži) JĒĒĒSSSS laime, biežāk gan neceri, paļaujies, ka būsiet pieklājīgi viens pret otru, dažreiz parīvēsieties, un klusībā vienmēr atceries, ka sūdu gadījumā, sūds būsi tik un tā - tu pats. hā hā hā. 

tiesa, dažreiz paveicas, un vismaz viens no viņiem kļūst tev par sirdsdraugu, ar kuru esat uz viena viļņa, esat pietiekami emocionāli inteliģenti, un vispār, štimm joki, balles un nopietnās sarunas, uzticams.

jāpievērš uzmanība, vai jauno draugu aprindās nav pieņemts drāzt draugus, t.i. mans personiski izdomātais izteiciens, kas precīzi raksturo draugu kopas, kurās viens ar otru veido pāru attiecības un/vai nodarbojas ar seksu krustu šķērsu, mainās pāriem ilgtermiņā, tomēr visi ir laimīgi un joprojām draugi. tādai draugu kopai nevar uzticēties, manuprāt, viņu vibrācijas nav spēcīgas un augstas kvalitātes, bet gan kaut kur sēž un virmo mazais wrong.

2 - tagad par objektīvo ļaunumu. 

vai nav tā, ka visi reliģiskie izgudrojumi, vai tie būtu elkdievības, dabas dievības, vai jau nu klasiskās reliģijas, attiecībā uz ļaunuma sakni, allaž vērš uzmanību uz kādu objektīvu ļaunuma avotu:  jodu ziniet, čortu, velnu, sātanu, šivu, tanatu, anubisu, nu vienalga, 

lai tikai cilvēks neatzītos, pirmkārt, pats sev, ka ļaunums ir subjektīvs, ļaunums ir katrā pašā cilvēkā, ļaunums ir, bija un būs personisks, subjektīvs un cinisks. nekā brīnumaina. jāstrādā ar sevi, nevis jānoveļ vaina uz nejauko sātanu.

3- aizmigu

4 - esmu pazaudējusi to vieglumu un spēku, kas man ir raksturīgs komunikācijā ar saviem tuvajiem ļaužiem. esmu iekritusi kaut kādos sīkmanīgos kašķos pati ar sevi, man šobrīd ir grūti piedot kādam, jo man ir parādījusies kaut kāda lepnība, aiz kā - nezinu, man uzrodas visādas pretenzijas, sirreālas, goda vārds. es pie tā strādāju. arī goda vārds. vispār gribās bimbāt. pak pak.