re kur tev, balodīt, paši pēdējie romantiķi dziesmu dzied:

Es tevi pazīstu no klases ceturtās,
jo manā sirdī tu dzīvoji,
dzīvoji.
Pie manis atnāci, kad acis aizvēru,
tu atnāci pie manis sapnītī
sapnītī.
Bet salaidām mēs tikai žetonvakarā,
jo tu ļāvies, jo tu ļāvies.
Bet salaidām mēs tikai žetonvakarā,
jo tu ļāvies, jo tu ļāvies.
Gāja gadiņi, es tevi aizmirsu,
bet dziļi sirsniņā vēl sāpe sāpēja,
sāpēja.
Vai tiešām tas esi tu?
Tas esmu es, tas esmu es.
Un salaidīsim mēs salidojumā,
jo es ļaušos, jo es ļaušos.
Es pieskāršos tev vietā slepenā,
tā kā toreiz, tā kā toreiz.
Es pieskāršos tev vietā slepenā,
tā kā toreiz, tā kā toreiz
žetonvakarā.
Žetonvakarā.