vēsture
skolā man vēsture nepatika, varēju no galvas iekalt, kas un kurā gadā, ko un kā, bet izpratne par šiem jautājumiem neradās.
tagad esmu atklājusi, ka vēsturi vislabāk izprotu, lasot cilvēku dzīvesstāstus.
kaut vai Gintera Grasa Skārda bungas un Lobot sīpolu par Vāciju un Polijas Gdaņskas apgabalu. Virkne grāmatu par sieviešu likteņiem Irākā, Irānā, Pakistānā. Par Ķīnu periodā pirms Mao nāves un Kultūras revolūcijas laikā. Rušdi labi izskaidro Indijas galā notikušo, biju piefiksējusi, Kašmiras reģiona konfliktu, bet tikai pēc Klauna Šalimara sapratu, kas un kāpēc tur notika.
Kaut vai tas pats Remarks.

Man ļoti būtu līdzējis, ja vēsturē viela par Latviju otrā pasaules kara periodā, paralēli literatūrā jālasa Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos, jānoskatās Daudziņa izrāde Vectēvs un tā.