sīkpilsoņa problemātika
laikam esmu nelabojams slaists,
galva man ir uzpūtusies no idejām, ko tik varētu sadarīt, audums nopirkts, jāšuj kleita vasarai, tāda tumši zila linu, plandoša, gara, seksū;
pabeigt izšūt mētelim fuksiju krāsas brošiņu nākamajai ziemai;
izlasīt 7 jauniegūto grāmatu torni;
uztaisīt vistas ananāsu kokosriekstu rīsu karija paēdienu;
pacilāt hanteles, lai uz pavasari rokas nav kā desiņas, bet ar smuk reljefu;
etc

BET, pēc darba mājās atnāku kā morāli izsūknēta zirnekliene, kau ko paēdu, kaut ko paslaistos, palūru internātu, vot šodien patulkoju, ko nepabeidzu darbā, i viss, i viss i viss, visi plāni atliekas uz nākamo dienu, un nākamajā dienā tas pats, sasodīts >:

okidū, arlabunakt, es, sīkpilsons, droš ka aizmigšu ar "prāgas kapsētu" uz deguna ne tuvu ne pusē..