krusta kari
mūsu mazajā draudzeņu saimē ir noticis neticamais - reliģiskā šķelšanās, tās katalizators ir tas, ka i. ir sadomājusi kristīties un nokristījusies ar', g. un s. par to izvērš kritisku diskusiju, bet a. mēreni piekrīt, jo viņas vīrs ir baznīcā gājējs un pati ar šad un tad.

Secinājums 1 - reliģiskā piederība tiešām ir kutelīgs jautājums.

Vēl kutelīgāki jautājumi man rodas, atceroties bībeli, ko izlasīju jau ap gadiem 22iem, lai pati pie sevis būtu atbildējusi uz jautājumiem, kas mani nomocīja, un nomocīja mani, galvenokārt, tāds jautājums - kāpēc kristīgajai baznīcai regulāri jau gadsimtiem amnestē jebkurus brutālākos ētikas un morālo normu pārkāpumus,
piemēram, sāksim jau ar krusta kariem, kad kristīgās ticības sludinātāji izkāva "mežoņus" gan fiziski nogalinot cilvēkus, gan iznīcinot etnisko grupu kultūras mantojumu, joprojām piesaucot bausli - tev nebūs nokaut, un attaisnojumam piesaucot elkdievību;
turpināsim ar raganu medībām, neļaujot sievietēm izglītoties vai nodarboties ar zinātni un zintniecību, spīdzinot un nogalinot, tomēr turpinot ar saukli - tev būs savu māti godāt, tev nebūs nokaut utt;
grēku izpārdošana vispār ir psc;
naudas un īpašumu sagrābšana, neievērojot pašsludināto mērenību itin visā;
un tā var turpināt līdz pat mūsdienīgajiem pedofīlisma skandāliem, kas nebūt nenozīmē, ka koru zēni netika paizmantoti jau sensenos laikos un regulāri, tik vien kā mūsu dienās ir tiesības uz bērnību bez vardarbības, un par to nebaidās runāt;
un homoseksuālisms, ko baznīca dēvē par negantu, nav pieminēts lezbisms, hmmm, vīram nebūs ar vīru gultā gulēt kā sievai ar vīru, bet lezbietes laikam ir izsprukušas sveikā cauri, vot fail!

Ja kāds zin atbildi uz manu jautājumu, kāpēc baznīcai amnestē jebkurus grēkus, velkomēti izteikties, man tas itin nemaz nepielec, un, iespējams, tāpēc mani tievs nav uzrunājis un savā aitu barā uzņēmis.