ir iegadījusies viena brīvdiena, lasu žurnālus un klausos mūzikas, esmu sadomājusies lielu galvu,
ja šitādi vienatnīgi laiki turpinās, tad pēc pāris dienām, es lāga nevaru parunāt ar cilvēkiem,
jo esmu iegrimusi sevī tā, ka šķiet, manu valodu neviens nesapratīs.

iespējams, ja es ar savu dvēseles radinieku ceļotu ilgu laiku pa neapdzīvotiem rajoniem, tad iznākot civilizācijā, mums būtu radusies sava dīvaina valoda ar vārdiem, kas citiem nesaprotami. mēs būtu pa tiešo saštepselēti ar visumu, tāpēc.