miesas
sakarā ar dino riteņķibelēm, stūmāmies no uzvaras parka mājup garu, garu ceļu, eh vasariņa, eh cilvēka miesa.
nu riktīgi
kājas iezieķētas brūnas gludas negludas ar spalviņu šur tur
dekoltē lekni un tievi apakšveļa
krūtis kratās vai stīvi uzpušapētas laiski iegūlušas
kur špeks un kunkuļi
kur kauli kur ribas
smaržas uz ohoho
sejas krāsainas pelēkas iesauļotas sakrāsotas dabiskas nedabiskas
rokas
mūžīgie garlaicīgie sarkanlaku kāju nagi
miesas miesas miesas
izkabinātas karstumā pilsētas sejā
iemetusies miesas sērga

ziemā cilvēks tāds noslēpumaināks, nav tik pliks un patiess visā savā krāšņajā dieva dotajā veidolā

tomēr es zinu, ka pasaulē ir slepenas un burvīgas lietas un līnijas
ir