koks un sirds
profilaktiskā nolūkā nofotografierēju plaušas, lai pārbaudītu vai smēķmanība nav mani piedzinusi tuvu kapam,
nea, biju aizmirsusi, ka plaušu vadiņi izskatās kā tāds koks ar platu lapotni, smuks koks, plaušas ok.

pārbaudīju arī sirdi, ritma izmaiņas nenovēroja, spēcīga un laba sirds,
es uz to saku, ka man reizēm ir tāds kā smagums uz sirds, un nosmaidīju vien - manā jautājumā patiesībā jau skan atbilde.

pēdējās dienās man atkal uzmākusies eksistenciāla krīze. es reizēm tiešām nesaprotu, ko es te daru. ko es daru uz planētas zeme starp šiem ļaužiem, kas sauc sevi par saprātīgiem. priekš kam cilvēks piedzimst? man vienkārši nepielec. meibī tā ir kāda mana greiza karma, bet šādu viedokli - ka mūsu civilizācija un vispār -cilvēks - ir bezjēdzīgs, nav lāg ar ko apspriest, ja kāds tā arī domā, tad klusībā, ir ļoti nepopulāri negribēt dzīvot, negribēt pilnveidot sevi, ražot bērnus un pelnīt naudu, sadirst vidi un tad, grēkus nožēlojot, pirkt kosmētiku Madara.

pēdējā Ģeo bij raksts par Vācija dziļāko alu, un pētnieki-speliologi, ir dažnedažādi birojmeņi, kas pār reizi gadā ielien zemes dzīlēs. Ko viņi tur meklē? Man šķiet, ka es zinu, ko viņi tur patiesībā meklē :)
Ārprātā romantizēta štelle ne.

paldies, ka man ir saprātīgi draugi, roku liekot uz manas spēcīgās un labās sirds, viņi dara eksistenci panesamāku. es vispār brīnos, par ko man tādam ciniķm, tāda laime.