hronikas
Šad tad es grib būt Nārnijas sniega karaliene. Saprotams, ledus iekšām.

Kad klausos ļaužu dzīvesstāstus, saprotu, ka viss ir meli un viss ir patiesība, un principā, dot padomu nav iespējams, jo tādas patiesības, ētikas kodeksa nav.
Tiesa gan, ir klišejiskas izdarības, kas man šķiet vēmeklīgi garlaicīgas. Vismaz, ja dari citam nelietības, dari tās oriģināli, tā lai nožvidzinās balts gar acīm no pārsteiguma.

Saprotams, ledus sirdi, smalki noglaužot matus, slaidā gaitā - garām. Paldies dieviem un elfiem, man ir mieriņš un laimīte. Lai visiem ir mieriņš un laimīte mājā, sirdī un kniebumā.