ceļš uz trešajām debesīm - uz nepasakāmo

1:45pm: xxx
es reizēm domāju - vai pēc nāves mēs satiksimies? mēs satiksimies ar visiem, tapdami par Vienu?

5:29pm: man piesniga acis, kamēr es no vienas ēkas uz otru
dievs, iesniedz man pārslas
saltas un baltas.

iesniedz man valgmi no debesu ārēm -
un laimi - -
un mīlu - - - pārpārēm.

12:11am: xxx
no baseina es atnācu pa tālo ceļu,
bet dvieļa vietā izmantoju apakšveļu.
pamalē zilblāva viļnojās jūŗa,
tēja man šovakar atkal būs sūra,
bet nu nekas, man uzdziedās alelujas
eņģeļu koris, bieži kas skujas.

debess, tu debess,
pacel un aiznes,
obladī, obladā,
māt, mani laidarā.

zvaigznītēm frēge un pirmskaitļu vientulība,
cēlas tās virpuļo valsītī lēnā,
skan pie tām mocarts vai kāda preteklība.
man par viņām nemierīgs prāts.
vakar tante man iedūra vēnā,
laikam tālab es neadekvāts.
vakar es nodevu puslitru sarkanās zupas,
tante man teica, nu jāēd būs gaļa un pupas.
nauzeja vaigus man darīja bālus,
nieks tas, puis, nenodod ideālus.

8:03pm: lielisks!
http://www.youtube.com/watch?v=elOQnV6AbHA

Salvatore Sciarrino - Piove [Quaderno di strada]

2:23pm: vajag brītiņu pasēdēt alā un padomāt
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/struka-man-ir-apnicis-politkorektums-13969275

"Latviešu nācijas pastāvēšanu daudz lielākā mērā apdraud tas, ka skolēni, latviešu skolu pabeidzot, neko nezina par latviešu kultūru – pat to, kas ir Rainis un Blaumanis. Nav jēgas risināt nevienu problēmu kultūras jomā, pirms tās nav atrisinātas izglītībā. Citādi var izaugt cilvēki, kam šī valsts nebūs nepieciešama," secināja I.Struka.

Piekrītu 100%.

5:01pm: skaņu spēks
es tomēr neiešu no koŗa prom, mana draudze. svētdien baznīcā mani kārtējo reizi piemeklēja Dieva žēlastība - Kaure (mūsu diriģents un ērģelnieks) spēlēja vienu Baha fūgu, tā mani vienkārši uzrāva debesīs, tas pārdzīvojums bija tik spēcīgs, itin kā es būtu vienlaikus izlasījis 10 labas grāmatas, noskatījies 10 izcilas filmas un piedzīvojis 10 spēcīgus orgasmus. piedodiet par šo vulgāro ķēdītes posmu, bet es nezinu, kā lai citādi vārdiem apraksta to brīnumaino laimi un žēlumu (vienlaikus), kas mani pārņēma, klausoties, kā viņš spēlē, pat ja varbūt tas nebija perfektākais izpildījums - pats Kaure teica, ka spēlē tik sarežģītas fūgas labi ja reizi gadā. un vakar mēs mēģī arī dziedājām kaut kādu absolūti dievīgu jaunās mūzikas gabalu, tādu Paula Ragnara Paulsona (dz.1977.g.) "Kom skapari, heilagi andi" (Nāc, radītājs Svētais Gars), kas ir viss pilns ar vibrato un glissando šļūcieniem pa skaņām, kopā izklausās fantastiski; es jūtu, ka beidzot sāku izaugt no Hendeļa, Mocarta un Bruknera! starp citu, Mooča Rekviēmu tomēr varēšu apmeklēt, darbs Norgē atcēlās. mācības arī sāk ieiet normālās sliedēs, man sāk kļūt skaidrāks visas šīs padarīšanas (disera) fokuss. iemīlēšanās sajūta uz mūzikas dailes fona gan ir mazliet pabalējusi, bet draudzība un laime nekur nav zudusi. lai jums arī brīnišķīgi - - -

10:16am: sapnis ar trim meitenītēm un aģentu, Lorka, amor siempre
naktī redzēju sapnī savu bij. bulgāru valodas skolotāju, viņa palūdza mani pieskatīt savas trīs meitas, visas trīs maziņas un ļoti mīļas. viņa bija stāvoklī, es teicu, i sega shte chakame sina, nali (nākamais dēls, ja?), un mēs gājām ar meitenēm pa kaut kādiem steķiem, es visu laiku raizējos, vai kāda no viņām neieskries ūdenī. tas izskatījās pēc daugavmalas XIX gs. sākuma kartiņās, vai varbūt pēc stambulas krastmalas, tiesa, neatminos, ka tur būtu bijuši kādi steķi, laipas vai pontoni. meitenes uzvedās labi, skrēja ātri uz priekšu, un es kā viesulis plēsu līdzi. domāju: ir gan nadja spēcīga sieviete, ka tiek galā ar trim šādām hiperaktīvām meitām. ar meitenēm runājām tikai bulgāriski, un man likās, es no viņām iemācos vairāk nekā nadjas (tā jau ir, ārpusklases nodarbības vienmēr vairāk iespiežas prātā). tad mēs nonācām kaut kādā mājā, es biju ģērbts uzvalkā un, nez kāpēc tualetē atradis fotoaparātu, nofočēju sevi spogulī, un tai brīdī gluži kā šausmu romānā vai filmā mani kāds no otras puses novēroja un klasificēja kā aģentu tādu un tādu. ar to arī sapnis beidzās, jo es pamodos.

un pārlasīju:

Amor de mis entrañas, viva muerte,
en vano espero tu palabra escrita
y pienso, con la flor que se marchita,
que si vivo sin mí quiero perderte.

El aire es inmortal. La piedra inerte
ni conoce la sombra ni la evita.
Corazón interior no necesita
la miel helada que la luna vierte.

Pero yo te sufrí. Rasgué mis venas,
tigre y paloma, sobre tu cintura
en duelo de mordiscos y azucenas.

Llena pues de palabras mi locura
o déjame vivir en mi serena
noche del alma para siempre oscura.


[manu iekšu mīlestība, dzīvā nāve, es par velti gaidu tavu rakstīto vārdu, un, kad puķe sāk vīst, domāju - ja man jādzīvo bez sevis, tad labāk tevi zaudēt.]

pietiks taisīt parindeņus. tāpat visiem viss skaidrs.

10:07am: sadzīves viļņi
nu, mana saimniece (t.i., dzīvokļa īpašniece, no kuŗas īrēju istabu) reāli iet sviestā! šorīt, kamēr es baudu savu auzu putru virtuvē, viņa ienāk un sāk čakarēt savu veco kafijas automātu, kas pēc piecu gadu darbības ir aizsērējis (mans verdikts: izmest! kafija no tā ir pilnīgi nebaudāma!), prasa, ko tu šodien darīsi. es saku, tūlīt iešu uz baznīcu (jo dziedu baznīcas korī, mums ir pienākums pēc grafika iet un dziedāt dievkalpojumos); a šī: kopš kuŗa laika tu mums tik ticīgs esi kļuvis, bībele tev (!) un baznīca. man žoklis atkārās. kāda viņai daļa, cik es esmu ticīgs un neticīgs. manā plauktā tiešām ir divas bībeles (latviski un islandiski), un kāda viņai gar to daļa? lai mērs būtu pilns, viņa man vēl izstāstīja, ka čehijā sešpadsmit cilvēku saindējušies ar metilspirtu, zaudējuši redzi un miruši (tieši tā teica), tāpēc valsts izņemšot no apgrozības visu (!) alkoholu, t.k. īsto marku neesot izdevies noteikt. tā esot gadījies morāvijā. dzirdējāt, draudze, nekādu šmigošanu morāvijā, labi? ne acu gaišumam, ne drosmei. āmen.

10:35am: kaut kā pārgribējās te katru dienu rakstīt. laikam par daudz vārdu universitātē un nepadarītajos darbos. bet šis rīts... kaut kā disponē uz pierakstīšanu. pamodos no spilgtas gaismas (pulkstenis bija ceturksnis pāri deviņiem), tā vēl aizvien līst iekšā. aizkara drēbe atgādina leduspuķu rakstus; aiz tās gaisma nāk iekšā blāva, bet skaista, mainīga, pulsējoša, itin kā plūstu viduslaiku katedrāles rozetes vitrāžambrazūrai cauri. (man acu priekšā brēmenes sv. pēteŗa doms.) rozete sadzīvē ir vieta, no kuŗas ņemam strāvu, bet ambrazūras metafora, to uzrakstījis, uzreiz atskārstu, gan laikam ir nevietā; tā vedina mūs uz domām, ka templī noris apšaude. tā nebūt nav, drīzāk mēs ņemam, uzlādējamies šai vietā. tāpat baznīca ir arī vieta, kur sakoncentrējas ticības vārdi, kas dod spēku, arī gaisma tur savācas no visuma un ieplūst blīva, sakopota; baznīcas celtnes shēma (forma) arī savā ziņā atgādina kuģi, kas peld pa pasaules haosa ūdeņiem. tāpēc daudzās senās baznīcās ar tik laba sajūta (mamma saka: aura, neticu tam īpaši, bet tomēr, tomēr...), kā nonākt patvērumā, azotē. varbūt tā ir iz bērnības glabātā apskāviena sajūta.

bet nu pietiks apcerēt gaismu un patvērumu. tūlīt būs jāt bibliotēkas stikla kalnā, kaut kas jāpadara savas gara gaismas labā, jāpadomā, kā bīdīt zinātni. jaunnedēļ, ceturtdien jau laidīšos prom naudas darbos.

p.s. vakar lekcijā uzrakstījās dzejolis. tas ir mazs sūdiņš, bēdīgs un netulkojams ))):

Ég er í þessu
á vegi ljóðsins
sem ekkert er ljóð

Hugsarnir mínar klæddar í klessu
hugrakkur tómur
mig klígjar, mig svimar
svona er ljóðlist í dag.

12:40pm: Vološins, vasaras lasāmviela
Prozas variācija par Vološina tēmu „Обманите меня... но совсем, навсегда“

Apmāni mani... pavisam, uz mūžu – lai ne vairs domāt, kāpēc, varu, atminēt, kad... Tikai šim apmānam ļauties it klusu, bez domām. Pa pēdām tev doties un taustīties tumsā... Aizsietām acīm klīst gaiteņos, līkumos svešos, palaikam uz vaiga tik sajūtot kaistošu elpu. Saņem man roku tik cieši sev rokā... Bet atskurbis redzu vien nakti un tumsu... Apmāni mani, un notici apmānam pati/pats*.

*Vološins oriģinālā lieto daudzskaitli, ko es metu laukā (arī rindiņu par nezināšanu, kas sējis acis). Piedod, Maksimilian!

1:25pm: skaistulis )))

9:26pm: ak dievs, kaads sviests!
NA līdzpriekšsēdētājs un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzsvēra – ja varētu panākt vienošanos par kādu brīvdienu, tam būtu jābūt 11.novembrim, pretējā gadījumā jāvērtē, kā papildu brīvdiena ietekmētu ekonomiku.

5:42pm: 1. februāris
kādam idiotam ir jābūt, lai sacerētu šādu virsrakstu???
Ziņas Latvijā
Sabiedrība

Pēc Šampētera gadījuma patversmes pārpilnas noķertiem rējējiem; suņiem draud eitanāzija (95)
www.DELFI.lv | 01. februāris 2012 17:04

4:08pm: no diena.lv
"Cilvēki, kuri veic Herkulesa cienīgu darbu, cenšoties no driskām atkal salikt kopā kādreizējās komunistiskās Austrumvācijas slepenpolicijas Stasi dokumentus, drīzumā saņems palīgu."

Kaads jebkad ir dzirdeejis, ka Herkuless buutu knibinaajies ar sashredeetaam papiira driskaam?

Ja taa turpinaasies, Diena driiz nolaidiisies liidz spaanju regjionaalajai presei, kuraa nesen paraadiijaas virsraksts: "Autopsija 100% apstiprina naaves iestaashanaas faktu."

12:01am: ziemiņ...

3:38pm: lasām čehovu, mācāmies jaunus vārdus
"tolstyj i tonkij"

du´shonok - čoms
shëgol' - jokdaris(?)
´yabednichat' - tenkot, melst
Stanislav - valsts apbalvojums
chto zhe ty? - kaa tev iet?
stolonachal'nik - nodaljas vadiitaajs
tajnyj sovetnik - privy councillor, slepenais padomnieks

"mal'chiki"

´rozval'ni - zemnieku ragavas
bashlyk - beernu cepure
cheche´vica - leecas
o´zyabnut' - sasalt, sastingt
o´zyabshee telo - nosalis augums
syurtuk - veste
milosti prosim - laipni luudzam(?)
shche´tinistyj - saraini (mati)
bahro´ma (tikai vsk.) - baarkstis (dsk.)
pu´shnoj - kazhokaadu- (tut ´mnogo push´nyh zve´rej)
bry´kat'sya - spaardiities (mus´tangi, ispu´gavshis', bry´kayutsya i rzhut)
so´chel'nik - Ziemassveetku vakars
´fligel' - piebuuve
za´chin'shchik - barvedis, uzkuudiitaajs

"ekzamen na chin"

´aki (sensl.) =kak (vossta´ët na menya ´aki Sa´ul)
pro´forma - kjeksiitis, formalitaate
kami´lavka (gr. καμηλαύκιον) - violeta samta cepuriite priesterjiem
zakonou´chitel' - ticiibas maac. (bausliiba) skolotaajs
na´persnyj krest - krusts uz kruutiim (pers' (sensl.) - grud')
тож (senl.) - citaadi saukts, arii
tochno tak antoniims nikak net
tekët (negramat.) =te´chët
Po´krov - Pliivurs, Aizstaaviiba (P. Presvya´toj Bogo´rodicy, sveetki 1. okt.)

9:42pm: ***
absolúti burvígs bulgármuzons, kas rauj vai jumtu nost

http://www.youtube.com/watch?v=Ye6HHZtR3uY&feature=autoplay&list=FLVBQZVuHhAxA1pAwZ4eiDLg&lf=plpp_video&playnext=1

líksmo, draudze(ne)!

12:01am: dienas citāts
gailis atkal izdzēsies. nu cik var?

Dieva mīlētājiem nav reliģijas, bet ir tikai Dievs, kaut kur bija rakstījis Rumi.

1:15pm: Neponyatno:

"noteikumos, piemēram, ieviesta jauna un skaidra norma par dubultvārdu un dubultuzvārdu rakstību: dubultvārds rakstāms kā divi vārdi (zviedriski Sven-Erik, latviski – Svens Ēriks), dubultuzvārds – ar defisi (Gro Harlem Brundtland – Grū Harleme-Bruntlanne)."

kāpēc latviski nevaram rakstīt Žans-Pols, ja oriģinālā ir Jean-Paul??? Tā defise taču ir cilvēka identitātes daļa, nepietiek jau ar stulbo transkribēšanu, tagad MK gudrīši ir ķērušies jau klāt arī pārējam. Kam šī svītriņa traucē?

11:18pm: tā vairs nava sidrabrasa, kas guļ tīklā sagūstīta

11:17pm:

11:16pm: rudie briesmoņi aprij floru

4:21pm: xxx
Ieva Roze / Autobuss Debesīs
MĒS DERĒJĀM TIKAI DEBESĪM

Mēs derējām tikai debesīm,
Tik debesīm piederējām,
Un mākoņu kalnāžiem, avīm
Un vaidošam, vēstošam vējam.

Mēs derējām tikai debesīm,
Mēs derējām tam, kas būs,
Uz debesīm mēs cerējām,
Bet viņas pievīla mūs.

2:33pm: Longe, lá de longe
Onde toda beleza do mundo se esconde
Mande para ontem
Uma voz que se expanda e suspenda esse instante
Lá de longe
De onde toda a beleza do mundo se esconde
Mande para ontem
Uma voz que se expanda e suspenda esse instante
Lá de longe
De onde toda a beleza do mundo se esconde
Cante para hoje

no tāltāluma
kur viss skaistums slēpts
sūti vakardienai
balsi kas izplešas un mirkli tver
no tāltāluma
sūti vakardienai
balsi kas izplešas un mirkli tver
no tāltāluma
dziedi šodien

12:26am: pēckarēlijas paģiras
melnā jūŗā +30 un apkārt ne mazāk. sapņoju par karēlijas ezeriem. peldēt melnajā jūŗā ir kā brīvprātīgi iegremdēties kloākā. visādi sūdi un zāles. maisiņi vai varbūt medūzas?

īpaši sapņuļoju* par to vienu, zaļo, sīko. ūdens un saule caur brillēm kā vigo filmā. kā gleznā, es jums saku. un tā smarža.

mācības nav interesantas, tikai r. tulkotais filosofijas opuss mani ielīksmo, jo ik lappusē ir pa kādai pērlei.
bet grūti gan ir kaut ko tādu sagremot. tāpēc bulgāru lubenes tulkošanas vingrinājumi pēc tam ir tāds saldais! mmm.
visiem sveicieni!

*bezmērķīgi un ilgstoši