un vēl
kam tagad vajadzīgas reālas lietas. Jā, rīt vienai no manām labākajām draudzenēm ir dzimšanas diena (nu faktiski jau šodien), un godīgi sakot, e ssavu masku jau tik sen nebiju noņēmusi, ka vienīgais ko gribēju tur darīt - piedzerties. Nekāda Dieva griba un ne kas cits - tikai un vienīgi es pati un mana patiesība, pasaule bez kārtējās maskas.
Bet mamma uzzināja par to ka viņa svin dzimšanas dienu pirt\ī, dažu labu cilvēku dēļ, tādēļ viņa var man arī, piemēram, sākt zvanīt... un kāda tad tur piedzeršanaās! FUCK YOU! Negribu nevienu redzēt! Ļaujiet raudāt vvienatnē!
Bet es vienalga dzeršu, man pilnīgi pohuj! un zināt kāpēc? Tādēļ ka es tik reti noņemu masku, vajag to darīt biržāk, daudz biežāk, un varbūt arī manāmāk.
\Bet ja par draudzību.. nekas laikam man nav tik svarīgs. Kur vēl es ņemšu tādus clvēkus, kādi draugi man ir tagad!
Jā, varbūt smieklīgi, bet es raudu un viņi ir manu asaru vērti. Šajā pasaulē mani draugi man ir viss. UN tētis. Tas ir tas ko es nekad ne pret ko neiemainīšu, un kā dēļ man nekad nekā nebūs žēl. Viņu dēl esmu gatava atdot visu. Viņu priekšā esmu gatava noņemt visas savas maskas., jo viņi ir tie kas sapratīis, varbūt ka nosodīs, bet tomēr sapratīs, un paliks paši dārgākie.
Daudz laimes dzimšanas dienā draudzenīt!
Tiksimies vakarā! mīlu tevi ļoti ļoti! Par labiem draugiem atdotu visu.