myt64dld0wl1e (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} myt64dld0wl1e) rakstīja, |
- Vai tu zini kāda ir atšķirība starp kuili un vepri?
- Nē, kāda?
- Vepris ir kastrēts kuilis.
Pēc šīs sarunas noklausīšanās, es sapratu kas esmu un kā gribu tikt saukts. Šos jauniešus es izsekoju stundas 3 līdz nonācām vietā kur es beidzot varētu veikt attīrīšanu. Bet par visu pēc kārtas.
Tā bija visnotaļ rudenīga vasaras diena, nemaz nebūtu pateicis, ka tas viss notika Jūnijā, no rīta izejot ārā. Laiks bija apmācies, gaiss smags un smacīgs, es zināju ka ir gaidāms negaiss. Un tā arī bija, tikai dažas minūtes paspēju pavadīt laukā pirms tas sākās, pat neizdevās aiziet apraudzīt savas cūkas. Bet es par to nepārdzīvoju, tā iespējams bija zīme no dieviem, ka man ir jāpapildina savs ganāmpulks. Paēdu pusdienas, ko bija pagatavojis vectēvs, visi parējie bija devušies uz pilsētu jau agri no rīta. Vectēva gatavotais, teiksim tā, nav īpaši labs, bet labāk izlikties ka ir ēdams, citādi var sanākt bēdīgi. Es gan labprāt būtu atdevis to cūkām, bet es nevarētu iznest no mājas vectēvam nemanot.
Ap diviem pēcpusdienā devos savās ikdienas gaitās, paņēmu velosipēdu, nazi, striķi, ēteri, maisus - visu ko vajag lai veiktu attīrīšanu. Apmēram 30 minūtes braucot pa veco dzelzsceļu pamanīju divus jauniešus - zēnu un meiteni. Apmēram 16 gadus vecus. Zēns bija visnotaļ spēcīgs miesās, būvēts kā Hērakls un pēc skata drosmīgs kā Lāčplēsis, melniem, īsiem matiem un brūnu ādu. Meitene bija maza auguma, knapi pāri metram piecdesmit, bāla, vāja, bet tumšmate. Es iedomājos, ka ka tik tur kaut ko neuzplēš kopojoties. Šīs domas par kopošanos izraisīja manī skaudību un dusmas, man ir jau 20 gadu, bet es neesmu nedz kopojies nedz pat skūpstījies.
- Nē, kāda?
- Vepris ir kastrēts kuilis.
Pēc šīs sarunas noklausīšanās, es sapratu kas esmu un kā gribu tikt saukts. Šos jauniešus es izsekoju stundas 3 līdz nonācām vietā kur es beidzot varētu veikt attīrīšanu. Bet par visu pēc kārtas.
Tā bija visnotaļ rudenīga vasaras diena, nemaz nebūtu pateicis, ka tas viss notika Jūnijā, no rīta izejot ārā. Laiks bija apmācies, gaiss smags un smacīgs, es zināju ka ir gaidāms negaiss. Un tā arī bija, tikai dažas minūtes paspēju pavadīt laukā pirms tas sākās, pat neizdevās aiziet apraudzīt savas cūkas. Bet es par to nepārdzīvoju, tā iespējams bija zīme no dieviem, ka man ir jāpapildina savs ganāmpulks. Paēdu pusdienas, ko bija pagatavojis vectēvs, visi parējie bija devušies uz pilsētu jau agri no rīta. Vectēva gatavotais, teiksim tā, nav īpaši labs, bet labāk izlikties ka ir ēdams, citādi var sanākt bēdīgi. Es gan labprāt būtu atdevis to cūkām, bet es nevarētu iznest no mājas vectēvam nemanot.
Ap diviem pēcpusdienā devos savās ikdienas gaitās, paņēmu velosipēdu, nazi, striķi, ēteri, maisus - visu ko vajag lai veiktu attīrīšanu. Apmēram 30 minūtes braucot pa veco dzelzsceļu pamanīju divus jauniešus - zēnu un meiteni. Apmēram 16 gadus vecus. Zēns bija visnotaļ spēcīgs miesās, būvēts kā Hērakls un pēc skata drosmīgs kā Lāčplēsis, melniem, īsiem matiem un brūnu ādu. Meitene bija maza auguma, knapi pāri metram piecdesmit, bāla, vāja, bet tumšmate. Es iedomājos, ka ka tik tur kaut ko neuzplēš kopojoties. Šīs domas par kopošanos izraisīja manī skaudību un dusmas, man ir jau 20 gadu, bet es neesmu nedz kopojies nedz pat skūpstījies.
Nopūsties:
