kkas sens un jau aizmirsts..
rjuu murakami
"gandriiz caurspiidiiga zilgme":
...
jaa "visnh meedza teikt"iespeejams, ka taa ir tikai mana iedoma, tachu patiesiibaa mums allazh saap, mees gluzhi vienkaarshi esam aizmirsushi shiis saapes, zini, tas nav tikai taapeec, ka mans veeders ir caurcaureem sapuvis, visiem cilveekiem vienmeer saap. Taapeec tad, kad man saakas iistas un asas saapes, es juutos mieriigs, jo esmu atkal kljuvis par sevis pashu. To, protams, ir gruutu saprast, bet es juutos mieriigs. Kopsh manas dzimshanas briizha man vienmeer ir saapeejis."

edit 2 [26 Dec 2004|05:04pm]
aiz aizveertajaam verandas durviim pagaaja garaam vairaaki dzeeraaji. vinju skalji dziedaaja kaadu senu dziesmu. man skjita, ka tur dzied vazhaas sakaltu cietumnieku koris vai arii smagi ievainoti un kontuzeeti japaanju karaviiri dzied kara dziesmu pirms noleekshanas no staavaas klints. vinji ir paveersushi pret tumsho juuru, apsaiteetaam sejaam, no bruuceem pil strutas, pa kalsnajiem augumiem raapo taarpi. japaanju karaviiri paklanaas lecoshajai saulei, bet ariis neatmirdz taas gaisma - vinji vareetu dziedaat sho skumjo dziesmu

edit 3 [26 Dec 2004|05:09pm]
reiz, kad es parkaa biju ienjeemis skaabi, jutos tapat kaa tagad. es redzeeju naksniigajaas debesiis slejamies kokus, un zem shiem kokiem atradaas svesha pilseeta, un es staigaaju pa sho pilseetu. shajaaa sapnju pilseetaa nesastapu nevienu pretiimnaaceeju, visas durvis bija aizveertas, es gaaju viens. kad sasniedzu piepilseetu, mani apstaadinaaja kaads izkaameejis viirs un teica,lai neejot taalaak. es vinjam nepaklausiiju un devos uz priekshu, un driiz vien mans kjermenis pakaapenisku kljuva auksts, un es nodomaaju, es esmu miris. baals kaa naave mans mirushais "es" apseedaas uz kaada sola un saaka pagriezties pret manu reaalo "es", kursh veeroja sho halucinaaciju uz nakts ekraana.

edit 4 [26 Dec 2004|05:14pm]
mans mirushais "es" naaca tuvaak, it kaa veeleedamies sarokoties ar manu reaalo "es". tajaa briidii es paarbijos un meegjinaaju aizmukt, tomeer mans mirushais "es" dzinaas man pakalj, galu galaa nokjeera mani, iegaaja manii un saava vadiit mani. tad es jutos gluzhi taapat kaa tagad. es jutu, ka manaa galvaa radies caurums, pa kuru aizpluust apzinja un atminjas, un to vietaa sarodas izsitumi un aukstums,kas atgaadina sabojaajushos vaariitu vistu. tomeer taajaa reizee es drebeedams iekjeeros mitrajaa parka sola un teicu sev :"paskaties, vai tad zem tavaam kaajaam joprojaam neatrodas zeme? es atrodos uz shiis zemes, un uz shiis zemes atrodas arii koki un zaale, un skudras, kas nes smiltis uz savu puuzni, mazas meiteniites, kuras dzenaa ripojoshas bumbas , un skrejoshi kuceeni. shii zeme atrodas zme neskaitaamaam maajjaam un kalniem, un juuraam, un upeem, taa atrodas zme visa, kas ir uz shiis zemes. un es atrodos uz shiis zemes. nebaidies, pasaule joprojaam ir zem tevis."