milzu cieņpilns rokasspiediens Tev par šo, tiešām.
bet par pasaules nepiesārņošanu ar sevi man ir sava ļoti subjektīvā teorija.

es esmu par dabisko izlasi, kurā izdzīvo stiprākie, nevis mūsdienu pseidohumānisma tiekšanos saglabāt jebkuru dzīvību, ko vien var saglabāt. un redzi, es piedzimstot gandrīz nomiru, mani izglāba tikai modernās medicīnas iespējas. un jā, lielākoties es jūtos kā waste of space, dzīvoju ar sajūtu, ka aizņemu vietu, paredzētu kādam citam. un viss tas, ko es daru, in a way ir mēģinājums rast attaisnojumu manai nepelnītajai eksistencei, bet nesanāk nesanāk nesanāk.

(Reply to this) (Thread)

Manuprāt, jau tas vien, ka tu dzīvo un apzinies to, pierāda, ka dzīvība nav piešķirta velti.

(Reply to this) (Parent)

Pīsmeikers precīzi pateica to, ko gribēju Tev teikt. Tas, ka esi izdzīvojusi nozīmē daudz, daudz vairāk nekā apzinies. Nekas nemēdz notikt tāpat vien, un pat ja tā, tas tikai nozīmē ka patiesi ir noticis brīnums un Tev ir neiedomājami paveicies dzīvot!
Jā, dzīve bieži vien ir traģēdija, bet tas nozīmē un piedāvā neskaitāmas iespējas kā to atvieglot, pārvērst kaut kā derīgā un, galu galā, pārdzīvot!
Protams, triviāli & klišejiski, bet ja dzīve būtu skaistāko rožu dārzs bez ērkšķiem, tad tā ne sūda neiemācītu.
Un to būtu grūti & neinteresanti pārdzīvot tikai dēļ neizmērojamās garlaicības & vienveidības...

(Reply to this) (Parent)

Eh, mani reizēm dara gluži vai traku, kad redzu šādas pārdomas no malas.
Tādi cilvēki AIZDOMĀJAS un NESAPROT - kāpēc vispār dzīvo - tātad, MEKLĒ, nevis paķer pirmo izskaidrojumu, nedaudz pielāgo, un metās iekšā Lielajā Maltītes Dalīšanā. Pēdējo,manuprāt, pietiek un pāri paliek..

Citi skatās, un ūdens virspusē ierauga tikai izķēmotu sevi, cits - tikai pelēkas debesis, un vēl cits iebrien dziļāk, kā gribējis, un tad ļaunojas par samērcētām kājām - ne jau visi pamana, ka zem spoguļa ūdens virspusē ir vēl kaut kas - trakākais, ja paši nolemjam, ka neesam nekas vairāk par spoguli, vai peļķi. Jūra arī ir viena makteni liela peļķe, ja uz to tā skatās:)

Ja reiz Tev ir sirds, kas spēj just, un prāts, kurā rodas domas - tad, man šķiet, tas nav tikai dēļ tā, lai tā pirmā apstātos, un otrais izdzistu un kļūtu par vēl vienu saujiņu zemes.. Tam ir jābūt kaut kā vairāk dēļ.

(Reply to this) (Parent)