|
Sep. 29th, 2008|12:17 pm |
Eh, mani reizēm dara gluži vai traku, kad redzu šādas pārdomas no malas.
Tādi cilvēki AIZDOMĀJAS un NESAPROT - kāpēc vispār dzīvo - tātad, MEKLĒ, nevis paķer pirmo izskaidrojumu, nedaudz pielāgo, un metās iekšā Lielajā Maltītes Dalīšanā. Pēdējo,manuprāt, pietiek un pāri paliek..
Citi skatās, un ūdens virspusē ierauga tikai izķēmotu sevi, cits - tikai pelēkas debesis, un vēl cits iebrien dziļāk, kā gribējis, un tad ļaunojas par samērcētām kājām - ne jau visi pamana, ka zem spoguļa ūdens virspusē ir vēl kaut kas - trakākais, ja paši nolemjam, ka neesam nekas vairāk par spoguli, vai peļķi. Jūra arī ir viena makteni liela peļķe, ja uz to tā skatās:)
Ja reiz Tev ir sirds, kas spēj just, un prāts, kurā rodas domas - tad, man šķiet, tas nav tikai dēļ tā, lai tā pirmā apstātos, un otrais izdzistu un kļūtu par vēl vienu saujiņu zemes.. Tam ir jābūt kaut kā vairāk dēļ. |
|