|
[24. Apr 2012|15:09] |
Laikam tomēr jāuzraksta par šo grāmatu.
Neko daudz, feini psihodēliski stāstiņi, BET.... Autors ņirgājas par savu lasītāju t.i. mani vai es nesapratu?! Pēc katra stāsta ir "autora piezīme", ko viņš ar to domājis un kā stāsts radies. Vēl palielīties, kuru balvu garadarbs ieguvis. Jobtv.. kādēļ mani uzskata par muļķi, ka es pats nevaru izdomāt savu versiju, iedarbināt subjektīvo fantāziju un baudīt. Kaut ko tādu es sen neesmu lasījis, kad piesmej visu drēbi.
P.S. Latviešu valodai 50 gadu piespiedu rusifikācija ir nodarījusi mazāk ļaunuma kā brīvprātīga amerikanizācija 10 gados. |
|
|
Comments: |
bet ir tak recenzenti iz tautas, kam šausmīgi patīkas, ka šitā paskaidro, "ko autors ar to ir domājis" (sk. blogos)
tb es arī sākumā šūmējos, bet taga pat nezinu
Esmu lasījis/dzirdējis, ka domas dalās jā, bet man subjektīvi šķita, ka esmu piesmiets un uzskata par idiotu:/ Tā līdzīgi ir cilvēkiem, kuru viedokļos es ieklausos un cienu, no draugu loka.
Šitā man mājās stāv un rindu gaida.
Iesaku rūdīt raksturu un izlaist "autora piezīmes", ja iespējams:)
es arī pieļāvu to pašu kļūdu un izlasīju latviski, bet vispār tas ir tulkojums no oriģinālā teksta angļu valodā. Kā arī vajadzēja lasīt :)
Man likās amizanti tie autora komentāri.
man arī nepatika, bet lielākajai daļai esot paticis (laikam grūti acīs pateikt, ko patiesībā domā :)). Intervija ar autoru: http://kultura.delfi.lv/news/literaturas-gada-balva/sevi-neierobezot-saruna-ar-fantastikas-stastu-autoru-tomu-kreicbergu.d?id=42285764G. B. Savā grāmatā tu esi izšķīries par zināmā mērā pārdrošu soli - saviem stāstiem esi pierakstījis komentārus, kuros izklāsti, kā tie radušies un dažas citas detaļas. Rakstnieki parasti izvairās komentēt savus darbus, ja nu vienīgi tad, kad ir jau dzīvi klasiķi un vairs nekā cita jēdzīga nespēj sarakstīt. No otras puses – tas it kā vēsta par tavu nostāju pret paša rakstītajiem tekstiem: tas viss ir izdomāts, tā ir izdomāta pasaule - un kā tāda tā arī jāuztver. Kāpēc šie komentāri?T. K. Apzinājos, ka lasītājam, kurš ikdienā nav pieradis lasīt darbus fantastikas žanrā, varētu rasties grūtības saprast daudzus manu stāstu elementus, tādēļ vēlējos dot nedaudz konteksta. Jā, nedaudz uztraucos par to, vai tas netraucēs. Bet atsauces ir bijušas ārkārtīgi pozitīvas – daudzkārt lasītāji man teikuši, ka tieši komentāri palīdzējuši izbaudīt grāmatu. Pagaidām tikai viens cilvēks izteicies negatīvi, ko es, protams, arī varu saprast. Svarīgi atcerēties, ka stāsts ir stāsts, un tas eksistē neatkarīgi no rakstnieka. Es varu ieskicēt savas domas, stāstu rakstot, bet man nav tiesību deklarēt – lūk, šī stāsta nozīme ir tāda un tāda. Nē. Stāsta nozīme rodas lasīšanas brīdī. To rada rakstnieks un lasītājs kopā. Tieši tur slēpjas literatūras spēks. Domāju, ka komentāri lasītājam bieži ir interesanti tieši tādēļ, ka ļauj salīdzināt lasītāja ieraudzīto ar autora sākotnējo ieceri. | |