|
24. Apr 2012|16:08 |
man arī nepatika, bet lielākajai daļai esot paticis (laikam grūti acīs pateikt, ko patiesībā domā :)).
Intervija ar autoru: http://kultura.delfi.lv/news/literaturas-gada-balva/sevi-neierobezot-saruna-ar-fantastikas-stastu-autoru-tomu-kreicbergu.d?id=42285764
G. B. Savā grāmatā tu esi izšķīries par zināmā mērā pārdrošu soli - saviem stāstiem esi pierakstījis komentārus, kuros izklāsti, kā tie radušies un dažas citas detaļas. Rakstnieki parasti izvairās komentēt savus darbus, ja nu vienīgi tad, kad ir jau dzīvi klasiķi un vairs nekā cita jēdzīga nespēj sarakstīt. No otras puses – tas it kā vēsta par tavu nostāju pret paša rakstītajiem tekstiem: tas viss ir izdomāts, tā ir izdomāta pasaule - un kā tāda tā arī jāuztver. Kāpēc šie komentāri?
T. K. Apzinājos, ka lasītājam, kurš ikdienā nav pieradis lasīt darbus fantastikas žanrā, varētu rasties grūtības saprast daudzus manu stāstu elementus, tādēļ vēlējos dot nedaudz konteksta. Jā, nedaudz uztraucos par to, vai tas netraucēs. Bet atsauces ir bijušas ārkārtīgi pozitīvas – daudzkārt lasītāji man teikuši, ka tieši komentāri palīdzējuši izbaudīt grāmatu. Pagaidām tikai viens cilvēks izteicies negatīvi, ko es, protams, arī varu saprast.
Svarīgi atcerēties, ka stāsts ir stāsts, un tas eksistē neatkarīgi no rakstnieka. Es varu ieskicēt savas domas, stāstu rakstot, bet man nav tiesību deklarēt – lūk, šī stāsta nozīme ir tāda un tāda. Nē. Stāsta nozīme rodas lasīšanas brīdī. To rada rakstnieks un lasītājs kopā. Tieši tur slēpjas literatūras spēks. Domāju, ka komentāri lasītājam bieži ir interesanti tieši tādēļ, ka ļauj salīdzināt lasītāja ieraudzīto ar autora sākotnējo ieceri. |
|