Comments: |
Tu gribi ar mani TĀ saplēsties??? Mož nevajag, a? Vienkārši pasaki, ja esmu Tev apnicis.
Nav jau par ko plēsties, vnk man šķiet, ka Tu esi izcili miermīlīgs un tāpēc man trūkst iztēles, lai iedomātos, KAS TĀDS jāizdara, lai Tu tik krasi par kādu mainītu viedokli.
Naudas lietas. Viņa neizturēja pārbaudi. ;))
:) Zinu, ka ne pārāk patīkami ir lasīt ierakstus, kuros kāds lielās, cik nodzēris, kādas klozes nopircis, kur ceļojumā sataisījies, tajā pašā laikā uz n-desmit atgādinājumiem atgriezt samērā nelielu parādu vispār nereaģē, bet tāpēc jau nav trešais pasaules karš jārīko. Nu, svarīga ir summa, protams, taču man ir skaidrs, kam patiešām nekad naudu neaizdošu. Ja nu zināšu, ka ļoti vajag, tad vnk iedošu (vai ticamāk - neiedošu) un aizmirsīšu, ka man tāda bijusi.
Nuuu, Esinjai jau vispār ir tendence visu, kas tiek aizdots, uzskatīt par uzdāvinātu;> Būtība jau paši cilvēki (aizdevēji) vainīgi - vajadzēja rēķināties, nebūtu pēc tam izbrīnā mute jāplāta;>
Ir arī citi, kam šī pati tendence piemīt. :)
Loģiski, ka ir, bet nu es te par Mamutu un sevi;>
"pēc tam"?! Nujā... pēc kāzām jau visi gudri, a ko man darīt, ja cilvēks čīkst svešā zemē vispār bez piķa kabatā, a man ir, ko aizdot??? Un pēc tam zin', baigi patīkami lasīt tekstus "a es vakar ar meičām izklaidējos 3 krogos da nodrāzos kā kuce", "man piedāvāja taisīt minetu par 50 Ls", utt. Kopš tām reizēm naudu aizdodu tikai ar profesionālas juristes sastādītu līgumu, danunahuj.
Nu tak man vari nestāstīt, es tik pat duma;>
Tb Tu esi tagad viens no dievzemītes nejaukajiem un derdzīgajiem banķieriem, kuri nevēlas izprast kredītņēmēja grūšo likteni globālās krīzes apstākļos un anulēt parādu? ;))) | |