:) Zinu, ka ne pārāk patīkami ir lasīt ierakstus, kuros kāds lielās, cik nodzēris, kādas klozes nopircis, kur ceļojumā sataisījies, tajā pašā laikā uz n-desmit atgādinājumiem atgriezt samērā nelielu parādu vispār nereaģē, bet tāpēc jau nav trešais pasaules karš jārīko. Nu, svarīga ir summa, protams, taču man ir skaidrs, kam patiešām nekad naudu neaizdošu. Ja nu zināšu, ka ļoti vajag, tad vnk iedošu (vai ticamāk - neiedošu) un aizmirsīšu, ka man tāda bijusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuuu, Esinjai jau vispār ir tendence visu, kas tiek aizdots, uzskatīt par uzdāvinātu;> Būtība jau paši cilvēki (aizdevēji) vainīgi - vajadzēja rēķināties, nebūtu pēc tam izbrīnā mute jāplāta;>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir arī citi, kam šī pati tendence piemīt. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Loģiski, ka ir, bet nu es te par Mamutu un sevi;>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"pēc tam"?! Nujā... pēc kāzām jau visi gudri, a ko man darīt, ja cilvēks čīkst svešā zemē vispār bez piķa kabatā, a man ir, ko aizdot??? Un pēc tam zin', baigi patīkami lasīt tekstus "a es vakar ar meičām izklaidējos 3 krogos da nodrāzos kā kuce", "man piedāvāja taisīt minetu par 50 Ls", utt.
Kopš tām reizēm naudu aizdodu tikai ar profesionālas juristes sastādītu līgumu, danunahuj.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tak man vari nestāstīt, es tik pat duma;>

(Reply to this) (Parent)