Ar Manafortu, līdzīgi kā ar vēl dažiem Trampa tā laika komandas locekļiem, kurus centās tiesāt, lai tādā veidā realizētu savu ģenerālo mērķi - par katru cenu nogāztu Trampu, Demokrātiem sanāca prokols. Notiesāt Manafortu izdevās, bet par keisiem, par kuriem viņu nemūžam nesauktu pie atbildības, ja viņš nebūtu Trampam pietuvināts cilvēks.
Jā, protams, par ko tiesāt bija, bet Demokrātiem par nožēlu, tie pārkāpumi bija lietās, kuras nekādi nevarēja sasaistīt ar Trampu. Un kas vēl zīmīgi - dabūja Manaforts sroku, kaut kādus tur 3 vai 4 gadus (precīzi neatceros) nevis 20 vai 30, kā prasīja apsūdzība. Turklāt uz Trampu nekādu ēnu nemeta pat fakts, ka viņš Manafortu vēlāk apžēloja, jo interešu konflikts nebija pat ar lupu saskatāms.

Jo, sasodīts, ne jau Manaforta vai citu Trampa cilvēku apsūdzēšana un tiesāšana "taisnības cīnītājiem" Demokrātiem tik ļoti rūpēja, bat gan - lai tur lūst vai plīst, novākt "slikto oranžo cilvēku".