Aptaurētais plānprātiņ, tu, kurš aiz atsevišķiem kokiem esi absolūti nespējīgs saskatīt mežu - ne jau pēc manis sanāk, bet gan VISA CILVĒCES VĒSTURE RĀDA, KA TIKAI RELIĢIJA, KAS CAURAUŽ PILNĪGI VISUS SABIEDRĪBAS SLĀŅUS (SĀKOT NO NABAGIEM UN ANALFABĒTIEM LĪDZ INTELEKTUĀĻIEM UN ARISTOKRĀTIEM), SPĒJ VIENOT, bet tavs tehnoprogresīvisms spēj vienot vienīgi tos, kuri paši ar šīm tehnolietām nodarbojas, un izraisīt kaut kādu nelielu interesi (bet neko vairāk) tehnoloģiju patērētājos.

Ir smieklīgi un vienlaikus gandrīz traģiski, ka tavs aprobežotais tehnoprāts šīs elementārās patiesības nespēj saskatīt, jo tu esi fanātiķis, kurš sazombēts ar murgu ideju, ka zinātne kā instruments spēj aizstāt visus pārējos cilvēces visdažādākajās jomās pielietotos instrumentus, jo, redz, tavuprāt tie visi esot vai nu nepilnīgi vai galīgi nederīgi (reliģija).

Tavas ieciklēšanās uz visa esošā mērīšanu tikai ar tavu tehno mērauklu dēļ tu esi tik nespējīgs redzēt un saprast pasaules kopainu, ka visbūtiskāko tava apziņa vienkārši neuztver. Tas ir līdzīgi kā ar daltoniķi kopš dzimšanas, kuram neiestāstīsi, kāpēc dažādas krāsu gammas un kombinācijas cilvēkos izraisa dažādas izjūtas un asociācijas.

Tāpēc ar tevi diskutēt un strīdēties ir tāpat kā ar kādu palīgskolas audzēkni ar attīstības traucējumiem, kura prātam daudzas lietas ir principā nepieejamas.
Strīdēties ir interesanti un ir jēga kaut ar visniknāko oponentu - pretinieku, kurš visu saprot, bet interpretē atšķirīgi. Strīdēties ar cilvēku, kurš vienkārši nesaprot (un izskatās, ka nekad nespēs saprast) diskusijas priekšmeta būtību, ir neauglīgi un neinteresanti.