Jā, ir baigais borefests. Bet nu viņiem tā proggy estētika, wannabe-highbrow teksti un fanu gaidas uzliek zīmogu - ja pēkšņi uzproducētu flower pop-inspired ripuli, arī tiktu nozākāti.
Šajā ziņā mani fascinē King Gizzard, kuriem katrs elbums ir citā žanrā, vienlaikus saglabājot identitāti un skanējumu. Kad iznāca "Paper Mache Dream Balloon" es aš apstulbu - kā var džeki tā negivot faku par kaut kādu cietsirdes fanu gaidām. Tur noteikti atbira virkne desert roķa un psych-headu, kas viņus iemīlēja pirmajos ripuļos.