Kopīgo vērtību diskurss varbūt izklausās seksīgi kādā Junkera runā, bet kas Ziemeļeiropas protestantu ētikas mantiniekiem ir kopīgs ar poļu nacrītārdu autoritārismu, vācu vēsturisku kompleksu mākto weltanschauung vai Vidusjūras “divas stundas strādā-piecas stundas siesta” darba (ne)tikumu? Domāju, ka tikai apziņa, ka mierīgi baudīt dāžādus reāli izmērāmus perkus, ir labāk nekā savstarpēji karot. Mind you, ka negatīvās un pozitīvās brīvības un republikānisms arī ir perki, nevis kaut kādas abstrakcijas par “vienotību” un "eiropeisko garu".