Turpinot par hipotētiskajiem scenārijiem. Es domāju, tur ir liela iespēja, ka mammuks tiešām ļauj darīt bērnam to ko bērns grib, kamēr vien bērns uzvedās labi.

Problēma ir tāda, ka bērns var gribēt tikai to, ko viņš redz, ja viņam piedāvā izvēlēties starp feminitāti, feminitāti un feminitāti, tad nav ilgi jādomā ko viņš pilnīgi brīvprātīgi, bez nekādiem spaidiem, izvēlēsies. Tāpēc tehniski varbūt mammucis visu dara pareizi - neuzspiež, nevelk nekur, bet viņa vienkārši ir vienīgais piemērs, no kura bērns kaut ko var paņemt.

Mammucis ir vainīgs nevis pie tā ka slikti audzina, bet pie savām sliktajām dzīves izvēlēm. Vai šito ir toleranti teikt, vai šī jau ir vientuļo māšu kaunināšana?

Un vai mēs šādā gadījumā varam runāt par to, ka bērns izvēlējās vilkt kleitu no brīvas gribas? Man liekas, par bērnu te vispār nav loģiski runāt, jo bērna atbildība nav izaugt normālam, tā ir vecāku atbildība izauudzināt normālu bērnu, pirmkārt, nodrošinot viņam veslīgu vidi un veselīgus piemērus.