Putins un krievu klātbūtne visur un iekš visa, bez šaubām, tiek pārspīlēta, un tas arī sastāda šī brīža bīstamo stāvokli, kurā ienaidnieks caur simbolisko apriti tiek tēlots lielāks un varenāks nekā tas ir, bet no otras puses “draudzība” un “nepārspīlēts” skatījums ir teju neiespējams, jo rietumu aizsardzības spējas ir joprojām stipri iepalikušas, kamēr ienaidnieks no šāda overestimation tikai iegūst, brīžiem izskatās, ka caur atsevišķām, rūpīgi plānotām intervencēm krievi apzināti pretējā nometnē kultivē tēlu un histēriju, ka “viņi ir visur”, vienlaikus piemetot uguni arī diskusijās par pašu Krievijas reālo stāvokli, sašķeļot jau tā sašķeltos rietumus arī krievu reālo spēju vērtējumā.

Jā, dažbrīd pārspīlēšana strādā, Reigans uzvarēja auksto karu, pārspīlējot krievu reālo stāvokli. Bet diez vai šobrīd tas ir vietā. Pat pēdējos PSRS gados krievu militārās un izlūkspējas salīdzinājumā ar Rietumiem bija lielākas nekā šodienas rekalibrētajai un Putina it kā apgreidotajai Krievijai.