Nē, nopietni, cilvēkus uzskatīja un atpazina kā cilvēkus vēl ilgi pirms kāds bija atgriezis vaļā galvaskausu, lai paspēlētos ar vadiņiem, orgāniem un dotu daļām atsevišķus nosaukumus un konstatētu likumsakarības vai cēloņsakarības. Neviens normāli ne agrāk un arī ne tagad nedomā par otru cilvēku kā par staigājošām smadzenēm, jo empīriski pirmajā brīdī tas nav konstatējams, ne vispārināms.