Tas, ka cilvēka dzīve beigusies vai viņa smadzenes pārstājušas funkcionēt, nebūt nenozīmē, ka šis cilvēks piepeši ir pārstājis būt par cilvēku. Viņš vienkārši ir miris cilvēks vai cilvēks, kam iestājusies smadzeņu nāve - uz kuru turklāt joprojām attiecas kaut kāds minimāls juridisks statuss. Tāpēc vienīgā racionālā iespēja ir nemēģināt "konstatēt cilvēku" kādā cilvēka attīstības fāzē. Arī auglī/embrijā/bērna smadzenes nenokrīt no zila gaisa, tās izveidojas jau dzīvā vidē, proti, dzīvība ir sākusies jau pirms smadzenēm, būtu dīvaini iedomāties, ka smadzenes ieperinās kādā nedzīvā šūnu pikucī.
Kompromiss nav panākams, tāpēc jau katru gadu šai tēmai arvien, kā nesen norādīja Agnese Gaile, tiek veltīti sējumu sējumi.