Vispār arī es esmu piefiksējusi, ka klaji publiskās vietās sievietes vairāk dzirdamas sarunājamies, laikam vīriešiem liekas būtiskāk pārliecināties, lai random cilvēki nedzird. Manā šībrīža darba vietā dienišķo klaču sist gan pat proporcionāli vairāk viens pie otra skraida tieši vīrieši - kas par datorspēlēm, kas par kaut kādām sportiskām aktivitātēm vai sadzīves lietām.

Manu draugu vidū laikam ir tikai viens pāris (paziņu vidū varētu būt vēl daži), kur čalis ir ievērojami pļāpīgāks kā viņa mīļotā. Viņa reizēm saka, ka tad, kad mēs abi speram vaļā lielgabala tempā, pie tam mētādamies turp un atpakaļ starp tematiem uz vella paraušanu, tad mēģinājumi izsekot sarunai raisa viņai galvassāpes :D