Māja, lai vai cik sūdīga, kaitīga un sociāli nevēlama, tomēr ir intīma lieta - ja cilvēkam jautāsi, vai viņš gatavs iesaistīties valsts un privātā kapitāla sadarbības projektā, kā rezultātā viņš iegūtu labāku dzīvesvietu, teju katrs sentimentālisma vadīts kaut nedaudz novilcinātos. Taču vari nešaubīties - vairums cilvēku, ja tiem priekšā svaru kausos izliktu salipinātu paneļmāju vs kaut ko labāku, trīsstāvīgu, dvīņu māju vai rindu māju, viņi nešaubīgi izvēlētos pēdējo, nemaz nerunājot par vēlāku pāreju uz individuālām privātmājām vai saimniecībām laukos.

Protams, var gaidīt vēl 30 gadus līdz nāks kāda iniciatīva "no apakšas", taču uz to brīdi vairums padomjlaiku dzīvokļu gluži vienkārši būs sabrukuši, vai zaudējuši jebkādu relevanci.