Esmu pārliecināts, ka atšķirībā no 2016. gada, kad ienākot politikā nepieredzējušajam Trampam visā savas prezidentūras laikā tikai daļēji izdevās īstenot savas ieceres, jo daudz laika nācās veltīt nežēlīgai cīņai gan pret Demokrātu kontrolēto Kongresu, kurš iniciēja divus impīčmenta procesus, gan pret prokuroriem un komisijām, kuras par katru cenu centās pierādīt Trampa saistību ar Kremli, gan tiesas prāvām saistībā ar viltotām insinuācijām par izdomātiem seksa un korupcijas skandāliem u.tml., šoreiz situācija ir principiāli atšķirīga.

Tagad Trampam ir Republikāņu kontrolētas abas Kongresa palātas, kas nozīmē to, ka viņam ir iespējas realizēt visus savus gan iekšpolitiskos gan ārpolitiskos plānus, un Demokrātiem būs līdz minimumam samazinātas iespējas ne tikai apkarot viņu personiski, bet arī mest sprunguļus riteņos viņa plānu realizācijā.

Tāpēc ir pavisam droši, ka esošā situācija nekādā gadījumā nesaglabāsies.