Un tagad iedomājies virpu, kas izgatavota no bronzas detaļām, kuras centrālā ass nerotē lodīšu gultņos.
Kā ar šādu ierīci sasniegt izgatavojamās vāzes absolūto simetriju visās asīs un precizitāti, kas sniedzas milimetra desmitdaļās un pat simtdaļās?
Otrkārt, gan konkrētās pētāmās vāzes, gan citu muzeju vitrīnās atrodošos trauku virsmas spīd kā nopulētas, Vai ar smiltīm, lai kādas cietības minerāla tās būtu, var sasniegt šādu apstrādes līmeni?
Un filozofisks jautājums - kāda velna pēc ēģiptiešiem izgatavojot parastus mājsimniecības priekšmetus šāda superprecizitāte bija nepieciešama?