[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 19 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
Kei? hehehe's LiveJournal:
| Tuesday, August 2nd, 2016 | |
| 11:01 am | kotoročengo. sociālajā ārijā ir tāds students paskaidrojošs, bet ne izsakošs, ko tas bija teicis, tas ir tas elements viņš bija gaidīts un gaidāms godāts un stiprs saistībā ar augšējo reģistru tu domāji, ka viņam viss izdosies bez zebras un žirafes stacijas amoliņš nejau nu sūrajā gaitā kā pilāts drosmes un apgarotības izstīdz uz alejas elejas kalnos un staipīgā miegā kā jau tas iestidzis staipīgos virumos gaida un stumblājā gaida un gaida ir tas no vienas dzimtas un skaitliski izsteikti lietišķs skaidrs ka pustumsā audzējis dabu un staipīgu mitrofanovu kungu uz goda un pjedestāla iestiprināties uz visiem šiem potstadmiem mēs jau arī tagad labi satiekam mēs jau koka mājā uz ģertrūdes un baznīcas ir viens mikrofons ieslēdzies pats tagad tas pārraida un staigā pa mājsaugšu izlikties ka neredzam labu saderību godam un priekam pār pārēm un par to sakām kā gribētos ieslēgto mikronu gaidam un staigājam riņķī un apkārtne sastingusi gaida bet patiesi negaida gaida varbūt to stipro spiedogu kā jau no debess un jums tas ir piedodams gaidām jau nākamo stiprāku pārpārēm pēc tam būs miers un birstalā kauks nēzdogs beidzot būs pienācis siena laiks un staigās apkārtmērs sastindzis prieciņā gaidīs svārkos un jaciņā joņos pa jāņogām jonī pa bērtuli gaidi ar kauliņu kabatā ķiršlapas būs jau pienācis tad aties un sastaigās kūlas deguma pigora pirkstgalos varētu arī ar vienu enģeli rokturī ietriekties bērzlapē paspēt uz operu domāju, ka tas būtu labs iesākums tam, kas sācies no ēras neatkarīgos gadskaitļos es varbūt pat varētu uzminēt drošticamo, varbūt pat biļetē saskatīt rokdarbu, bet mēs neesam sultāni, mēs mierīgi ļautiņi, gulšņājam piedurvē, skandinām vijoli pa šo ceļu nonāk pie pajoliem, pa šo ceļu nonākam atkalā būs jau nu gadiņš kā paskrējis raidlaikā būs jau viss pārtranslēts un būs jau arī varbūtība, ka nebūs jau varbūt gudrāks kļuvis ar trulu cirvi pa pīgožņa apturēja kaislīgo sasēja šķirstu skaidrs kā niekalbis būtu tā varējis nevarēja jau arī kā rokas par īsām un terorisma draudu cauraustā stabulē gāja pa verandu piedzēries patruļā gulēja eglē un brokastis ēda ābolu biezenī sēnes lasīja būsi uz vārtrūmes būsi virs arkas varbūt pat dzegā un skursteņa apmalē bet tas būs no vienas kolas atkarīgs cik tu bez spēka spēsi uz cildenā pacelties pāri krūmājam un mellenēm būs kāds vārdu darinājis būs kāds sulu tecinājis nebūs ne miņas ne prieka ne atmodas būs tik tas mazumiņš, kas guldīts uz pilsdrupas tā tas tur sūnās un rūgušā pienā tecēs pēc ecēšām uzarsim uzacis baidīties neliksim skaidrs ka pakulas vienas bez atmiņas nespēs te ieziemot baigi jau nu gribas, bet turas, bet atturas bez pieturas stacija pienāca alga par padarītu darbu un nosistu kucēnu beidzot būs perlamutrs rokas kā dālijas dalīsim skaistumu būsim kā erceni varbūt pat kaķīša acīs mēs redzēsim skudras kas pārtiek no vielmaiņas procesa būsi arī tu kā tāds caurumains untumains kailgliemezis uz papes malas sastindzis vērotājs kultūras darbinieks vēlīnais ierindnieks gaismas paviljons siluets mucā uz dienišķās maizes parādās kima beisingere. |
| 10:00 am | rudiments iekliedzās, jo viņam tā patika nepatīkamās lietas kā sultāna bižu māriņa, ka viņš nebija gatavs, it nemaz nebija saprotams, ko tāds gultas velnēs būtu varējis iepasākt uz montrāna kalna ar galvu vēdinot sēliju kā ficdžeraldam būtu ienācis prātā kāds kūkotājs ar birstalu pāri visai sarīdītai dabai un tad viņš arī nespēja vērsties pretstatā savam brāļadēlam, kurš bija no matu galiem attiecinājis zvelnēšanas martīru un tā tas turpinājās, līdz ciemā ar berzējošu kukuli ieradās elkoņu stūmēji divi gabalā pa vienam atsevišķi izskatījās pēc stārķiem, bet kopā metot vēdināmo dēli tie būtu varējuši mūs noturēt par iezemiešiem, par ko arī piespriedām viņiem nostāvēt staba galā ar ledusskapi rokās nejau tā ka ļaunu prātu būtu varējuši viņus izvazāt pa pārticības citadeli un es vispār atsakos svīst šajā uzsāktajā bet pabeigt nevarību nespējošajā garīdznieku dāmā, kā tā bija mūsu visus sakukuļojusi par pāvesta vēdergraižiem. |
| Sunday, July 31st, 2016 | |
| 1:59 am | glīts glauns bez atstarpēm un tad vēl tāda piebilde, ka neviens nav tā vērts, lai vērtētu vērt un atvērt kā jau nospiedošais vairākums pārspriedumu rezultātā. |
| Saturday, July 30th, 2016 | |
| 12:06 am | Jo es tev teicu, ka ne visi ir te ieradušied kas uz mani skatās kā tas bija ievietots izplūdis un sūrs dīvānā ja man bija apceres iespējas es tās arī izmantoju. |
| Friday, July 29th, 2016 | |
| 9:48 am | kleptomāns nozaga kraukšķīgu maku no paroces nozaga no cakota galdauta ar kristāla šampanieti izvilka no svārku apakšas un uz gulbīša prom pāri ezeram pie pils un parks ir starāks par visu kas viņa ozoliem noēnots saskaras ar katarsi ir viņam viens šlipses piemērs kaklasiksnas atvēršanas manifestējošais bet viņš nejokojas dzīve ir nopietna un visi kas stājas mūžības priekšā ir nolaisti lejā pa striķi kur viņi apgūst senstūrainas patiesības ēnas un kartētas atribūtu atbiras ir viņiem visiem vienā kulē saliktas klusējot uzzinātās sastatnes un man bija cirks aiz stikla mājās pie sienas logs tāds izcirsts un varēja tur novērot kā kaimiņu kaķi lēkā pa cilvēka līķi viņi bija izcirtuši viņam sirdī ligzdu un tur ieturējās kā klajā laukā būtu mīnugunis samestas un tās tur dejotu ar savām ēnām, lai laikā saprastos ar citām ēkām tuvējā ciemā cēla pilsētas drupas un tās tad arī mums atgādināja par lamborgini. |
| Thursday, July 28th, 2016 | |
| 10:24 am | jūklis izrādījies sastrpināts jeb ko dara trešā kara laikā ar neredzamo apmetni un pārpilnības zupas šķīvi, kad mauglis k apstiprina saviem kaimiņiem iedrošināto apgalvojumu, ka nejau par nelaimi ir triumfs jāspicē, bet gan ko tajā aplgeitā ir iestiprinājuši par visu lidojošo masu, kas izvēršas pēcgaršas konglomerējošajā kalngalā, ja tam ir pievienots skaistums, bet nav pievienots kāds apoloģēts, kurš vienmēr apšauba, vai gvizmu spilgto aci aci kā spilgtuma iespiedēju tieši aizgājušo iespēju palīdzēt cilvēkiem saprast dabas konglomerējošo būs tā kurš pacietīgāk var nosēdēt mierā tas būs tas cilvēks, par kuru teiks - kā viņu sauc. ne velti vilciena mašīnists teiks, braucam, un sarkanie vagoni piesēdīsies pie paša galda un virpinās eglītes čik čuk tuk tuk. cilvēki staigā uz rūpnīcām un katram pakaļ brauc vilciens tāds kā aukle ar zilu lepnību un atgriež cilvēku mājās tuk tururuk miljons zilu cūciņu uz platformas mājās atgriežas cili cilvēki staigā staigā pa kravas nodalījumu kur saule ir mašīna ar bākugunīm, kuras steidz palīdz detaļām. kas tās ir par detaļām? pamēģināsim tās salikt kopā. riteņi, bampers, instrumentu panelis, krēsls vadītājam, stūre, kabīne, kas tas ir? kuzavs. kas tā ir par mašīna? samosvals. iedarbinam motoru, braucam. mums jāiekrauj samosvalā divas krūzītes. viena, divas, trīs. motors, izberam klucīšus pie smilšu kastes. bet tagad pamēģini tu, viens, divi, trīs. malacis. apsveikuma kartiņa tev un ziedi, no kuriem bites lasa medu. mēs atkal esam spēļu laukumiņā. šie ir kubiki ar numuriem, viens, divi, trīs. tā ir kravasmašīna, kas mums atveda kubikus. oi, jaunas detaļas, riepas, motors, stūre, vadītāja krēsls, skaisti, sarkani spārni, jā, jā, mašīnai arī mēdz būt spārni, bet tie ne gluži ir lidošanai, bet kas tas tāds ir? liels, pelēks dīvāns. paskat, cik veikli tas kustina kubiki. bet kas tas ir? kubiks ar numuru 4. četri. tagad visi cipari ir savā vietā. |
| Monday, July 11th, 2016 | |
| 10:52 am | klondaikā šodien jau tās pašas atskaņas izseko lien podā un katlā nelien es nepieņemu visu kas nāk kas ir pasaule viss kas ir tā rakstīts uz sienas pie kabineta durvīm tagad privātā ministrija ir izdalījusi apoloģētam neko daudz kabatslakatu un viņš uzreiz novērtē saules teikto jau no paša rīta skatās puķēs un rozā balti strīpaino glumumu kā matērijas patēriņa precinieku tu jau ar tiem krāsainajiem kukaiņiem kādu laiku esi sarunājies tagad tie tev puteksni atnesa vienu vienīgo visā pasaulē kā dārgāko drānu no kuras gatavojas kā zirneklītim būtu ieteikts sēdēt priekšējā sēdeklī un austerīti glaudīt nejau izvairās viņš bet nemitīgi joņo gastronoma pajūgā jau no iejūga līdz iejūgam divdesmit gadi pagājuši bet nenāk kučierzēns un kučierēns ir viņa galvenais rūpals šai politbirojā un gaismas kliedzienā sejā parāda kaut kādu titru un tu jau iemūžināji viņa stingro dibenu lai tagad būtu pa barabanu un viņš tev arī ieklūp matos tā ir tā šaujamlūka kas skatās uz olām un ber sāli tad majonēzi un majorānu un kaut kur klūgās skan blūzs un ne nieka nebaidīdamies mazais dīdītājs iet pa taku pretim saulrietam lai tajā varbūt saskatītu kādu zīmi montierim ko pie riepas piestiprināt kad tas kas tas nekas jau lielisks tik vien kā drūmais prusaks skrullē ūsas un kāpurķēdē ieritinājies guļ mūsu galvaskausa rūsa vai kaut kāda kūsa štoļi varbūt pat biļetens uz slidenas ielas varētu jau piekodināt un tad zobos biļeti un klūgās iekšā kā jau grozā grozās bērzlape vai arī tukšvārdība pārplēš sevi pušu lai redzētu kā tukšums izskatās no iekšpuses kas ir tās ilūzijas kas zobus griež kur ir tas mānīgais ārišķīgums kas ir šis kleperis par balzāma tiesu ziepes rīvē es tūlīt viņam uzrakstīšu un viņš man ielies pienā mūziciņu. |
| Sunday, July 10th, 2016 | |
| 9:54 pm | ko tur kosmosā darīt labāk uz rokas saskaitīt pur pur ir viens taustāms pierādījums tam, kas ar to būtu bijis ja nebūtu domāts garā stāvlaukumā jā gan tik dziļā kā pēdējā bukareste ceļā pa vilciena logiem jau noliecies ar ērgli uz kakla siksnas tas taču ir etalons tu jau arī tāds kā gāzmaskas estēts es tev tūlīt parādīšu kordiriģentu, kurš no pēcpuses izvelk sodrēju klāepi un raida to lodē pāri kalniem tiem ārprātīgi baltiem zosu bariem kas ar tējkaroti cīnās par tējnīcas vēstures triepienu uz purna lai jau staigā ar ačgārnām kājām un klejo pa klēti vai arī lai rauj sev dzīparu pāri sejai un lai staigā kaut klejo ar kājām pāri antarktīdai un ar ziloņiem pēc pingvīniem klaburčūsku surogāts ir viņa vienīgais patmīlas auglis ar aizvērtu muti es neizmantoju neko no padotā man patīk, ka es esmu es jo tas ir viens tāds centiens, kas nevienam nepadodas ar atplestu lietussargu vai arī saulessargu kā teica neko jau neteica pārāk gara laipa uz galu noliecas un tad tu esi vai neesi bet miesa lido miskastē es esmu putuplasta plaisa uz atmodas laikmeta glāžu ceha pienotavas kam tie bija domāti šie sastāvi ar sliedēm tie bija ovāli gultasveļas mākleri es viņiem iesitu pa seju un tagad tā plaisa ir drusciņ sadzijusi un var vilkt diegu pāri lai veidojas sega kad tajā sakrājas drumslas no veimāras republikas un tas ir viens taustāms pierādījums gliemežu filozofijai, ka apskatīt vārdu no pēcpadomju infantilisma ir viens solis pretim dimensijai pēc pansijas nonācām rēriha biedrībā un glāzē vīna saskatījām kukaiņu pēdas tie tur bija bijuši pirms mums un grauzuši raini aiz kājas vilkuši pliku pa istabu un atstājuši tādu kā ermoņikas sliedi lai jau tajā tagad sasēj kultūraugus un lai tie tad arī dara savu dabas procesu, proti, aroda mākslā mērcēties un klaiņot pa pasauli bez sejas. |
| 12:09 pm | tā jau kārena bliksa, kura ir sažuvusi savās apakšbiksēs kā ogu un sēņu vācele, kura runā pati sev pretī un speciāli sevi iegāž negramatiskos izvilkumos no vīgriežiem un vārnām, kas dzenoties pakaļ vanagiem ir sapinušās elektrības vados un sēž kafejnīcās, lai caur glāžu stiklu skatītos uz savām papēžu etvijām un atēstu to, kas grāmatās stāv kā muzeja naktī iespīdējis papīra graudiņš no citas planētas ir šis filcs un viņam patīk makaronu brilles. |
| 10:55 am | briliants kolimā nodzīvoja gadu elpojot augstāko sfēru gaisu. kur nodzīvoja ieslodzījumā gulaga enciklopēdijā viņam bija dievas deva ar nažiem sukas kad pārnāca no kara tad ienāca istabā un teica, kurš ir zaglis viņam bija pienākums piecelties no otrā stāva un teikt es esmu zaglis tad viņi gāja un tas jau bija iepriekš zināms un ar kaut kādiem skrūvgriežiem viņu sadūra vispār tajās telpās visu laiku kādu sagrieza it sevišķi četrdesmit devītajā kad visi nacisti baidījās, kad uzzināja ka viņiem pretim ir izsūtīta noziedznieku divīzija tad uzreiz atsauca tos puišus un viņu vietā nolika ssiešus kā jau tas kara mijās mēdz gadīties noziedznieki ieleca tranšejās un visus tur ar nažiem nogrieza no viņiem baidījās bet kad viņi atgriezās no kara tad viņus sauca par sukām jo viņi bija sadarbojušies ar varas iestādēm bet kā gb ietekmēja sev vēlamos personāžus nosūtīja viņus uz maskavu lai tiek galā ar čečeniem bet tās sabombardētās čečenu mātes kad krievu karaspēks iegāja groznijā tas bija tas laiks vēl bez tehnoloģijas kad tiešais esības pelēkums it sevišķi pēc mīnmetējiem it īpaši deviņdesmit trešajā braucot ar tramvaju pa rīgu tā iznīcība kas bija redzama gruvešos un nekoptās fasādēs tās bija tās betona pēdas ko atstājis pārcilvēks nolaižoties uz zemes un vēloties paverdzināt sev visus cilvēkus bet zaglis teica es savus principus nenodošu un dzīvoja gruzijā kā viens no diviem iedzīvotājiem un tad vēl bija tas gadījums ar krievu tankiem tbilisi un kas bija ļaunums komunisti viņiem bija partija no kāda materiāla šķiet kaut kas organisks bija tajā bļembukā uz augstākā tiesneša atzveltnes kaut kāda kaltēta āda un balzamētā miesā izgriezts sirpis un sprieda viņš ar nokārtu galvu jo tūlīt franču revolūcija ceps viņa iekšas es pats no altaja kalniem ieradies caur peru gāju un visus tos kokosus arī bēru pa krauju lejā kur bija meža gāzšana un visādu ogļu čirbināšana no zemes ārā ar garu tievu stiepli ļurina pa akmentiņam un tad liek sev gredzenā vienu melnu melnu ogli tā arī ir tas briliants. |
| Wednesday, July 6th, 2016 | |
| 11:35 am | gumiļevs. pa rokai tikai spied pārliecini sevi neaizsteidzies priekšā jo tur būs vakuums jau ir jau aizsteidzies nejau, tikai teorētiski, es jau esmu teorijas laukos pie x pils. es sēžu uz sola parkā un raizējos par būtības vieliskumu, par nelabumu no aprobežotas domiskās telpas. neesmu parakstījis dzīvošanas papīrus un visa rezignācija notiek citur, ne te, tas ir, parkā, kurā sēž x pie pils. iksa pile, tāds kā krustiņš spēlē klavieres, jo viņš taču ir klavierskolotājs. |
| Tuesday, July 5th, 2016 | |
| 10:43 pm | red mesa rodeo šite ir karsts hm karsts ir jā tapēc ka tur tikko bija liesmiņa gribēj lai tētis iededzina vēlreiz iededzināsim labi. lai atpūšās tik daudz nevajag dedzināt vairāk nē liesmiņu bija mašai svecīte un liesmiņa ak tā gribu svecīti iededzināt vai mums ir svecīte kau kur labi kur mums ir svecīte aiziesim pameklēt. ejam. ejam. |
| 10:38 pm | es jau nespēju izpirkt tikko pateiktā grēku kā jēgu, kas ir tas spoks, kas mani noķēra kā mīkstu pūpēdi es gribu aiziet ar tevi uz lielo istabu man ir jāizņem lēca man grauž noķer mani ja tu vari tētis tagad vairāk neskries tētis arī lēcas ieliks ko vēl tētis izdarīs lēcas ieliks tad būs priecīgs tad būs priecīgs jā gan egh ko tu tur saēdies ko ta tur saēdies ieliks lēcas un tad būs priecīgs hahaha ko tu tur saēdies paga u tagad es iziešu uz balkona tagad tev ar tēti jārunā gribu opā lillā žāvas nu nāc rakstīsim kopā dzejoļus u patīk tā spied hm hm hm skaties u ārā jau vakars zīmē paņem zīmuli un zīmē pieraksa pliks un mīksts kā pūpēdis ko tur dari šito gribi paga tās šķiltavas tur iekšā ir benzīns gribu paskatīties benzīnu pagaidi skaties te būsliesmiņa te būs liesmiņa. |
| 9:36 pm | ilgviļņi ir sanākuši krāšņi. pienenes sanesuši, skatās, ko tagad iedzert, varbūt skapi. es uz viņiem skatos un priecājos, kādi labi ilgviļņi sanākuši, skapī jau neliks. plauktā pie plītīm arī neliks, plītis ir karstas un silda viena otru vispirms un tad visādus tēviņus. es noliecos pār viņiem un sabučoju uz pieres, tā pie mums dara ar ilgviļņiem, pat ja tie ir pārdrošākie un veidoti ar loku šķērēm, es pat nezinu, kur tādus veido, varbūt pie īpaša friziere vai arī varbū pie šķībās un viņas resnā gala māsas. visas viņas epilējas un izskatās pēc izbāzeņiem, totāli, saceļ elkoņus gaisā, it kā tur tagad bumbieri birs un vis ar saviem slienamajiem metīsies uzlasīt un dāvās viņu pinnēm vienu vielmaiņas krunku uz pieres, tieši ar tādu nopientību viņas rauc un grābj visus gaisa grābšļus, kas ermoņikās sasprūduši ar pērno slienu, un josta pilna tāda, kad staipa piena kannas, tad muguru kaut kā jāsatur, lai kājas nesapinas padusēs un visādās abreviatūrās kā komunisma laikā dēvēja visu, kas rāpoja, staroja vai piržu laizīja pats savam krustam uz krūtīm par ateista aknām un pilnpiena nārām pie zilā krasta kā tāds pampālis vai arī drukns surogāttēviņš ar svilpi ap kaklu un ložu cauraustu sirdsapziņu pie sienas nolikts un gar zemi guldīts, pie sienas nolikts un zem zemes stumdīts no visām tām nekropolēm, kas daiviņās peldas pa mūžīgo jūru un jēriņu ķer un žāvē vēlīgā saulē, kamēr iestājas vērtību krīze un tad citronu daivas un kāperu armādas,vienvārdsakot, viss ir kulturāls, bet pie kā pieturēties nebūs kad aizvērs acis un viss griezīsies nocirkus nost pa taisno peļķē, jo vidējā auss būs kāpostos sasperta jodos,ai kādi nevajadzīgi draudi,visiem viens pīpis, labāk klausīties ūsās un beigt nobīdīties no vārdiem par vienu vienību, labāk šaut pierē un klausīties pakausī, kā nāk ārā bērtulis un viņa marija ar sirdsplūdu aumaļu un rudzu, kliju, auzu burbuļu japānu vai arī visi izstīdzējuši un gaida pēdējo atomu. viss nieki, sniegs ir kultūra, un kad beigsies paša izdomātā patiesība, tad jau laikam būs tas universāls, tāds kā kūpošs virtuves (tik daudz ievārīts, ka nez ko tagad iesākt). atkal kaut kāds kūrorts, viss vecais bacilis, nav pacēlies ne par birkavu. |
| 9:04 pm | ir tāda standarta lieta (tas ir, ja runājam par gadījumiem, kad teikumu sāk ar ne), proti, piezvanu rolanda kungam un viņš man uz sintezatora nospēlē tādu apmēram melodiju - grāmatvede, grāmatvede veda man veselu ķerru ar papīru, viens solis tai tik plats, ka aptver visu mašu un lāci ukraiņu valodā un bans. viņš man vienkārši (nu tas otrais es) saka, tu esi, bet manis nav, par ko man priecāties? tas ir jāliek ilgviļņos un ja es tev uztaisu biešu zupu, tad sagaidu, ka tu man par to nopirksi cigaretes. tas tajā kontekstā, ka braucot pāri vanšu tiltam dažreiz izklaidīgi paskatos ganību dambja virzienā un tur jau tas ganās mans jaunības dienu smārds. es jau arī nekritizēju, bet tikai paeju malā, kad lielsvari ar savām barikādēm lielgabalus grib ieeļļot ar dvašām. nekas, nāks rudens, būs āboli, varēs mest upē un ņemt ārā cūkas uzreiz tādas applūkātas un varbūt pat svilināt nevajadzēs, ja tas koks, kas zem uguns būs sasmelts būs no apšu dzimtas, bet ozolā iesiesim apaļu kūdru un šūposimies kamēr debesis sareibst visai pasaulei bez kaut kādām solipsisma blaknēm blakus nostādu sev baltu kafiju un dzeru uz viņas veselību visu pieneņu sulu, kas vēl kedās sasūkusies no pārgājiena gar jūras krastu no preiļiem līdz kaut kādai suntažu robežai, nezinu, tur bija daudz vietējo un kad metos bēg bija jau tumšs un metereologs man uz pleca pluknkšķināja lecamauklu un bikli blēja uz divriteņa lai es savu gaitu pielāgoju dabai, jo izkrītošas kustības var varen skādēt manai zārka naudai, tāpēc es arī pacēlu plecus un visu mežu uznesu uz braucamās daļas, lai tie lielskungi, kas pārvieto maēriju tādos apmēros kā krietna industriālā piepilsēta kaut kur taigā, tad arī lieku jautājumu nebija un uz svaigi izprintētas lapas noslēdzām tādu kā vienošanos par subjektīvo gribu un varu būt pēdējam cīņā par piecmārku staiguli. |
| Monday, July 4th, 2016 | |
| 9:24 am | naimans vaicāts par pagaidu atstumšanu, it kā savas dzīves laikā būtu ko ievērojis (tas ir pats par sevi, nejau es tūlīt parausīšu uz savu pusi, pieturies (kā var paskaidro, to var, tas) es nekad nevaru, to iesper, tagad uz laiku, tiek piemērots, tu tūlīt, sašuvi guvernanti). es tātad neesmu pats ievērojams, tas ir pats ievērojams ir tas, tu tūlīt redzi, redzi, kā skatās. pagaidu, sīki datņu vāvoliņi. pagrūtām, pa putu malu, gaida skaidru debesi, tieši saulē gaida miera mākoni, gaida jurīti ar salauztu plāceni. viens tāds tātads tītaru olu pirkumiņš, tieši saulē raugās rēgns raivariņš. piekodina unu sašauj saule strīpām vien guļ uz siena gaida gaida salauž kāju lec no siena zālē blankš turku pupas blakne staipās gaismas vizualizācija prasa savu naidu vieni raujas vieni sten stiprā puse galvā plēn pēn pland un zuš tici sev ka tiki tur tagad birka veranda un sile vietne skaldnim plikam maldam vāru vāru putru pīci krusti katlā vienam tika zemūdene vienam kuģis platforma viens ir tukls namdaris viens ir lieka slava gaidi šeit ar šauteni met man malu pāri vaicā kā var izrāpties katlam malu malā vienam tika zemūdene vienam tika platformene viens ir tukls sīvā gars vienam prieka pilnas mals. es tūlītiņ skrēju cauri birzij kas ir pliku pauri vaicāts kā man sokas tagad saslej augšā savu spalvu gurtin gura nenogura spilgti sapņi savu dar esi prieka pilna mala skaties ka tā nepārgāj uz priekšu lika soli piktu sasita sev elkoni uz mikla skrejlapiņas akvedukta slienas tecēj nedod dies izvirpos man kauna traipu ieliks logā būs kā auns maun un maun un neprotās gaida istabā un klons tāds kā jēla skreja teļam izštepselēts kontakts ejā viens divi trīs nu tu esi brīvs skrien ar galvu siena gubā skrien tai cauri ragi plīst un raga pašā ovālajā malā rimbulīts uz taures svīst gaida sviedi gaida priedi gaida enkurķekarus pie sirds izbijis šis dāliju māklers izbijis tam ķirbī zvans ir ar bijis šādi tādi bijis te un tur un tālu vienā rokā nesis ķebli otrā gardu kumosu ar pepli kamolīša kapļa kāts izstīdzējis tā kā mākts no skaidrā debesjuma pārēm saziedējis priežu mārks tagad ņem to saujā savā izstiepies un sarauj kraujā iztaisnojies krampja ādā vaidi visiem patiks tas izstiep marmoriņu savu sadrupini skudru dziņu pietiks šajā mārkā tagad pieskaries pie amoliņa esi raujams stumjams skrejams visiem atejā ir lejams vienam priežu sumpurnītis vienam dienas atlikumu miņas trešam skaidras papirosa gilzas ceturtam ir čuru nimbs vai manu vai manu dieniņ un naksniņ negribas celties gribas tik pakšos lauzties uz rokām ar pātagu ganiem prātam pa prātam un sev ir uz ilkņa varbūt pat apstulbis vai tu ar kaunu sūbējumu savu liec pie vaiga un gaidi kad paģiras sadurs tev sirdi lai tu ar smaidu varu pa pirdi laisties sev pretim visuma ārēs satikt te komētu raižu māktu satikt te savu ilgviļņu vāceli satikt te dievu bez pirksta ar mācekli marli sev apkārt cik izstiepti kviecieni dālderīts kamanās pāri jau aiztraucas būšu es šodien kā pītajā grozā iekāries skurstenis lidošu pāri skaidri man redzams šis aušības nāciens ka tik tas nepieder kaimiņa rācenim burtu šķirotājam un bonbonku plūcējam stampātājam un klūgu griezējam priekš to iegareno musturi. |
| Sunday, July 3rd, 2016 | |
| 9:55 pm | līnija ir poraina. to laika sprīdi, kas atdala nākotni no nāceretes, ir apzināti apzīmēt ieteicams ar šādu palīglīdzekli, kura uztverei būs nepieciešams priekšnosacījums. tolaik, kad bija mērinstrumentu revolūcija, klajā nāca kāds dokuments, par kura pastāvēšanu radās šaubas, kad sabiedriskās iztirzāšanas iecirkņi pieņēma lēmumu izveidot apakškomiteju. viena dokumenta dzīves cikls ir mērāms nelineārā kvadrāta apšubekās. šim nolūkam apstiprinām, ka nolūka gājieni ir bijuši mērķtiecīgi un vairākuma dabā ir veidot saikni ar realitāti, par kuras apcirņiem mēdz teikt apšaubāmas lietas, bet kuru esamības koeficientais vienādojums izsakāms pacietīgi un ar mēru. tā aprobējot mūsu šīsdienas sarunu, varam iztirzāties līdz kvēldiegam, par kura piemiņu šobrīd mulstam. bet iestiprinot vēlīno dzirnavnieku stagnācijas ar priežu pumpuriem un vairākiem aizsargdziedzeriem, uzzinām, ka nākamība tiešām ir visu mūsu priekšā kā priešauts riekša, tam arī pieņemam, ka noplūdes bijušas visur un izdalītais ūdens no miertiesnešiem esot prasījis pūles. tā mēs secinām, ka nojumes ir glītas ar mēru, un turpgaita vienmēr ir svabadāka par atpakaļgaitu, ko pavada kuļika mieri un tiesneši dievi ar plīts kruķi aiz vestes tie pienāk pie sienām un saslauka sevi piena pakā ar kālija organomikumu to plikpauri ir izteiksmīgāki par pīrāgiem sienā, un, beidzoties laikapstākļiem, sākas jauna ēra. |
| 8:25 pm | gulēja akvareļa krāsās, kas viņam deva (itin ir savstarpējs iestarpinājums, kura izteikšanai (izcilības manifestācijā izglītības mērs ir pārveidojams par skaidrojumu (skaidrumu)) vajadzības gadījumā veicams (varbūt pat ieturama pauze (te novērojamais ir izcilāks par pašu starppildījumu, kura izteikšanai vajadzētu virtuves iekārtu) #atsakoties no turpmākajiem izskaidrojumiem, pievērsīsimies noslēguma virsdiriģentismam, bet tas būtu varējis būt iestarpinājuma vērts, ja tam būtu kaut kas vairāk kā skaidrs, bet bez visa tā mūsu viedums kā vielmaiņa ir vispārējs, tādēļ ielokāms vokālismā. to pasakot, rodas nenovērtējuma sajūta, ko varbūtības stipendiāti varētu iegalvot paši sev, ja vien tiem būtu kāda iespēja ko papildināt uz rēķina, kas varbūtējiem gandarījumiem iet sacen. kā to paskaidrot vispārējos jēdzienos, varētu skaidrojošā garā izvalbīt acis, bet cilvēciskā faktora ierobežojumu gūzma mūs būs pārmetusi visuresošā gastronoma pusē, kurš no savas puses būs ievēlējies vēlēšanos un staigās klibs kā apstulbis ir šis cilvēks, kura trešais līmenis mani nedaudz satrauc mūžības priekšā. varētu vervelēt, bet tiek prasīta visuresoša maģistranta griba, ar kuras palīdzību var secināt dažādas lietas, bet viena no tām noteikti būs mīkla, par kuru mūs pataisa taisnās gribas manevri, kad tai ir vaicāts, bet tā atbildējusi, un skaidrojums nepiemērotos brīžos izraisīs satraukumu, par kura pakulām mēs dēvēsim visus tos cilvēkus, kas no saviem līmeņrāžiem būs mūs atbružājuši tik tālu perifērijā, ka centrālais gribas spēks spēs izspiest vien stomīšanos un gribas manevrus, ko pārdēvējot par aizkulišu vervelēšanu, mēs aprobēsim šeit pat uz šī niekalbīgā vēstījuma. galu gals ir tas ierocis, ar kura palīdzīgo stomīšanos mēs stomatītā saskatīsim pāridarījumu, bet vervelēšanā - kreveles, par kuru valstisko izcelsmi aši nodēvēsim to virtuālās realitātes buržuāziju, kuras klimats nav vēstnesis ne vienai vien pašdarbībai. tādēļ varam secināt,ka greizie ierosinājumi par vēstures mainīšanu var izrādīties pravietiski, ja pie tiem nostrādās atrofijas garā roka un kreisā kāja, lai tas neizklausītos komiski. piebildīsim šādu pamatpatiesību - no visiem iegarenajiem stādiem, kas atrodami balkona puķudobē, mēs izvēlamies tikai tos, kas atblilst mūsu vērienīgajam manierīgumam, proti, skudrupūžņa vēlīnajos gandarījumos parādījies kas staipīgs, priecīgs un reizē rezignēts, jo tikai ar papildspalvas vieglo manevru mēs spēsim vēdināt kūpinātavu un to reizumis pat pagriezīsim pret rietumiem. |
| 5:44 pm | pamēģināsim fortificēt šo nodomu, kas rakstīts vienā vārdā bez t burtu svītriņām, mīkstinājuma zīmēm un diakritikas kā apliecinājums tam, ka slinkums nav zaķis un neaizmuks pie šķībās un tuklās ar brillēm. pamēģināsim norādīt arī to, ka katru reizi, kad kāds tv skatītājs, piemēram, sž paver muti, tev tūlīt jājūtas sublimētam par muļķi, kurš atsakās vai pieņemt sagremoto košļeni. visai tīrs ir šis radījums, kurš nedaudz cenšas sapratnes veicināšanā, tādēļ izklāsta savas domas pārredzamā manierē, bet neupurē skaidrībai to, ko ut sauktu par tīro patvaļu. un kā gan tas varētu būt, ja diendienā mēs saskaramies ar to, ko nemitīgi jāmēģina nosaukt vārdā. lūk tā. |