tā jau kārena bliksa, kura ir sažuvusi savās apakšbiksēs kā ogu un sēņu vācele, kura runā pati sev pretī un speciāli sevi iegāž negramatiskos izvilkumos no vīgriežiem un vārnām, kas dzenoties pakaļ vanagiem ir sapinušās elektrības vados un sēž kafejnīcās, lai caur glāžu stiklu skatītos uz savām papēžu etvijām un atēstu to, kas grāmatās stāv kā muzeja naktī iespīdējis papīra graudiņš no citas planētas ir šis filcs un viņam patīk makaronu brilles.