klondaikā šodien jau tās pašas atskaņas izseko lien podā un katlā nelien es nepieņemu visu kas nāk kas ir pasaule viss kas ir tā rakstīts uz sienas pie kabineta durvīm tagad privātā ministrija ir izdalījusi apoloģētam neko daudz kabatslakatu un viņš uzreiz novērtē saules teikto jau no paša rīta skatās puķēs un rozā balti strīpaino glumumu kā matērijas patēriņa precinieku tu jau ar tiem krāsainajiem kukaiņiem kādu laiku esi sarunājies tagad tie tev puteksni atnesa vienu vienīgo visā pasaulē kā dārgāko drānu no kuras gatavojas kā zirneklītim būtu ieteikts sēdēt priekšējā sēdeklī un austerīti glaudīt nejau izvairās viņš bet nemitīgi joņo gastronoma pajūgā jau no iejūga līdz iejūgam divdesmit gadi pagājuši bet nenāk kučierzēns un kučierēns ir viņa galvenais rūpals šai politbirojā un gaismas kliedzienā sejā parāda kaut kādu titru un tu jau iemūžināji viņa stingro dibenu lai tagad būtu pa barabanu un viņš tev arī ieklūp matos tā ir tā šaujamlūka kas skatās uz olām un ber sāli tad majonēzi un majorānu un kaut kur klūgās skan blūzs un ne nieka nebaidīdamies mazais dīdītājs iet pa taku pretim saulrietam lai tajā varbūt saskatītu kādu zīmi montierim ko pie riepas piestiprināt kad tas kas tas nekas jau lielisks tik vien kā drūmais prusaks skrullē ūsas un kāpurķēdē ieritinājies guļ mūsu galvaskausa rūsa vai kaut kāda kūsa štoļi varbūt pat biļetens uz slidenas ielas varētu jau piekodināt un tad zobos biļeti un klūgās iekšā kā jau grozā grozās bērzlape vai arī tukšvārdība pārplēš sevi pušu lai redzētu kā tukšums izskatās no iekšpuses kas ir tās ilūzijas kas zobus griež kur ir tas mānīgais ārišķīgums kas ir šis kleperis par balzāma tiesu ziepes rīvē es tūlīt viņam uzrakstīšu un viņš man ielies pienā mūziciņu.