kotoročengo. sociālajā ārijā ir tāds students paskaidrojošs, bet ne izsakošs, ko tas bija teicis, tas ir tas elements viņš bija gaidīts un gaidāms godāts un stiprs saistībā ar augšējo reģistru tu domāji, ka viņam viss izdosies bez zebras un žirafes stacijas amoliņš nejau nu sūrajā gaitā kā pilāts drosmes un apgarotības izstīdz uz alejas elejas kalnos un staipīgā miegā kā jau tas iestidzis staipīgos virumos gaida un stumblājā gaida un gaida ir tas no vienas dzimtas un skaitliski izsteikti lietišķs skaidrs ka pustumsā audzējis dabu un staipīgu mitrofanovu kungu uz goda un pjedestāla iestiprināties uz visiem šiem potstadmiem mēs jau arī tagad labi satiekam mēs jau koka mājā uz ģertrūdes un baznīcas ir viens mikrofons ieslēdzies pats tagad tas pārraida un staigā pa mājsaugšu izlikties ka neredzam labu saderību godam un priekam pār pārēm un par to sakām kā gribētos ieslēgto mikronu gaidam un staigājam riņķī un apkārtne sastingusi gaida bet patiesi negaida gaida varbūt to stipro spiedogu kā jau no debess un jums tas ir piedodams gaidām jau nākamo stiprāku pārpārēm pēc tam būs miers un birstalā kauks nēzdogs beidzot būs pienācis siena laiks un staigās apkārtmērs sastindzis prieciņā gaidīs svārkos un jaciņā joņos pa jāņogām jonī pa bērtuli gaidi ar kauliņu kabatā ķiršlapas būs jau pienācis tad aties un sastaigās kūlas deguma pigora pirkstgalos varētu arī ar vienu enģeli rokturī ietriekties bērzlapē paspēt uz operu domāju, ka tas būtu labs iesākums tam, kas sācies no ēras neatkarīgos gadskaitļos es varbūt pat varētu uzminēt drošticamo, varbūt pat biļetē saskatīt rokdarbu, bet mēs neesam sultāni, mēs mierīgi ļautiņi, gulšņājam piedurvē, skandinām vijoli pa šo ceļu nonāk pie pajoliem, pa šo ceļu nonākam atkalā būs jau nu gadiņš kā paskrējis raidlaikā būs jau viss pārtranslēts un būs jau arī varbūtība, ka nebūs jau varbūt gudrāks kļuvis ar trulu cirvi pa pīgožņa apturēja kaislīgo sasēja šķirstu skaidrs kā niekalbis būtu tā varējis nevarēja jau arī kā rokas par īsām un terorisma draudu cauraustā stabulē gāja pa verandu piedzēries patruļā gulēja eglē un brokastis ēda ābolu biezenī sēnes lasīja būsi uz vārtrūmes būsi virs arkas varbūt pat dzegā un skursteņa apmalē bet tas būs no vienas kolas atkarīgs cik tu bez spēka spēsi uz cildenā pacelties pāri krūmājam un mellenēm būs kāds vārdu darinājis būs kāds sulu tecinājis nebūs ne miņas ne prieka ne atmodas būs tik tas mazumiņš, kas guldīts uz pilsdrupas tā tas tur sūnās un rūgušā pienā tecēs pēc ecēšām uzarsim uzacis baidīties neliksim skaidrs ka pakulas vienas bez atmiņas nespēs te ieziemot baigi jau nu gribas, bet turas, bet atturas bez pieturas stacija pienāca alga par padarītu darbu un nosistu kucēnu beidzot būs perlamutrs rokas kā dālijas dalīsim skaistumu būsim kā erceni varbūt pat kaķīša acīs mēs redzēsim skudras kas pārtiek no vielmaiņas procesa būsi arī tu kā tāds caurumains untumains kailgliemezis uz papes malas sastindzis vērotājs kultūras darbinieks vēlīnais ierindnieks gaismas paviljons siluets mucā uz dienišķās maizes parādās kima beisingere.