Šorīt bija kārtējais pēc-prokrastinēšanas rīts, līdz 5 naktī rukāju. Šī ir kļuvusi par paražu tik ļoti, ka pat vairs nezinu kā ir citādāk.

Aizgulējos, ievērojami, bet seku nekādu nebija - manu neklātieni neviens nebija pamanījis, šķiet. Nav gan teikts tomēr. Izgulējos tomēr diezgan labi. Drusku mocīja kārtējie intensīvie, bezsakarīgie sapņi, bet tas tikai uz īsu laiku.

Pārmaiņas pēc šodien uz kādām 20 min sanāca vismaz kaut kāda meditācija, vismaz neierakos nekur.

Visu laiku apzinos, ka jāsamazina interešu apjoms. Ieceru apjoms. Plānu apjoms. Mani pārāk viss interesē un aizrauj.

Kas vēl? Stādu to-do listu vasarai!