Atnācu uz uzņemšanu kašmira džemperī, sākās visas želejas un duršanas, drusciņ tā kā nobijos par traipiem un nožēloju. Kādā piektajā stundā braukājot ar to gultu šurpu turpu pa izmeklējumiem un daudz laika pavadot vienkārši atklātā gultu telpā ar slimajiem, sapratu, ka džemperis ir tik mīksts un mierinošs, ka otrreiz tomēr nevilktu neko citu. Vienvārdsakot, ja jāņem mirstamā drēbe, tad iesaku kašmiru. Taču cieni sevi beidzot, ja.