literatūrā man uznāca neliela skumja vai arī dziļš miers. pat klasesbiedrs (!) apjautājās, kas man kaiš. centos (atkal) lasīt Eņģeļa spārni debesīs, taču pa brīdim bija jāsala kaut kāds stāsts. man ar Sondru divatā. un kad man jautāja, lai pastāstu nedaudz par stāstu: nu, es itkā lasīju, bet nespēju iedziļināties. viņa redzēja, ka lasu citu grāmatu. pēc tam ļōōti negribēju iet uz fiziku, jo biju pārliecībā, ka viņa man noteikti sabojās garastāvokli. bet nē.

pēc stundām bija ļoti-ļoti smieklīgi. >:D
es savā nākamajā istabā noteikti gribēšu daudz spilvenu, viņi būs samesti gultā un visapkārt pa istabu. ļoti jauki
cerams, Lelde nav dusmīga, ka neizbraucu uz Jūrmalu.

kaut nu tā būtu īstā dziesmas versija, ko ļoti gribēju dabūt.