Šogad man mamma bieži jautāja, ko vēlos saņemt ziemassvētkos, taču atbilde no manis vienmēr bija ar smaidu sejā un tekstu - man neko nevajag.. Un tā bija/ir labāk, jo tad ir interesantāk vērt vaļā visas tās paciņas. Ģimenei ļoti patika manis sarūpētās lietiņas. Par to prieks. Man patika vērot Beatrisi, kā viņa ar lielu prieku plēš papīrus un uzmanīgi skatās, kas paciņās iekšā.
Brīžiem jūtu, ka man uznāk kaut kādi skumju viļņi, bet tie ātri tiek noskaloti ar tēju.
Vakar ejot gulēt mēģināju palasīt jauno grāmatu, bet tad sapratu, ka viņu neuztveru un vairāk nejūtu sevi. Brīžiem aizpeldu prom. Un tad pēc, apmēram, 10 minūtēm sapratu, ka visu laiku vēroju savus pirkstus. hmm