otrdien braucot uz rīgu ar tukšu skatienu pa logu vilcienā klausījos Ziedoņa epifānijas. lieliska miera un skaistuma sajūta pārņēma. ilgu laiku nebiju domājusi un sajutusi savu sirdi un prātu, jo iepriekš nespēju atrauties no fiziskām domām.


cilvēki saka: nevērtē grāmatu pēc tās vāka. bet tad tieši vāks nav tas, kurš reklamē grāmatu?
uzturi kārtībā vāku un arī grāmatā kāds ielūkosies. varbūt nopirks

esmu pati sev ārsts un psihologs/terapeits