izvizinājos uz kalna (nebiju bijusi 2 gadus), piekristu klasesbiedra izaicinājumam braukt lejā uz ātrumu slalomā kā rezultātā biju uzņēmusi pārāk lielu ātrumu un baisi nokritu apveļot kūleni un vēl divas reizes apgriežoties ap savu asi esot uz zemes. nu tā interesanti sanāca, jā ;D smieklīgāk, ka pirmā doma bija - vai neatrodos uz pacēlāja trases un tikai tad domāju par to, vai galva nav sašķīdusi (tā man reiba vēl pāris minūtes) ;D
tagad sataisīšos, sakārtošos lai izskatos pēc cilvēka un došos ārā. ahoi!