ja tas būtu bijis atkarīgs no manis, kopš bērnības dejotu sporta dejas. nezinu, kas mammas domas iespaidoja vairāk: tas, ka Alīda tās dejoja un bija mūžīgā braukāšana pa sacensībām vai arī tas, ka bērnībā biju pārāk apaļīga ;D
nu jā.. tā stulbi tagad sanācis


gribu darīt ko tādu, kas padodas ļoti, ļoti labi. neesmu apmierināta ar to kā dziedu (par zemu balss, nevaru paņemt augstās notis, utt), un arī dejot gribu labāk un labāk un vēl labāk. vai arī tagad runā mans perfekcionisms