sirdspuksti
vakarnakt šķita, ka vispār neaizmigšu. tad es nolēmu pierakstīt visas savas domas. nedaudz vieglāk palika, jā, bet miegs vēljoprojām nenāca. tad es paņēmu Mazo Princi un sāku lasīt. izlasīju dažas rindas, un tad vairs manas acis to neizturēja. vienkārši aiztaisījās, un atteicās vēl vērties vaļā. nu tad es arī nolēmu patiešām aizmigt. parādīju Sondrulim to sarakstīto. viņa teica, ka labi sanācis. un es arī tā domāju. esmu atkal pārlasījusi visus savus ierakstus šeit. tikai šoreiz tas manī neizraisīja nekādas sajūtas. vecās sajūtas ir aizmestas prom, un tagad esmu neitrāla. es turpinu domāt par cilvēkiem. kapēc viņi ir manā dzīvē.
šķiet, ka es pati neapzinos, ko gaidu un uz ko ceru.