tagad patiešām priecājos par to, kas man ir, nevis kā man nav.

man patīk pačīkstēt. bet man nepatīk, ka citi saka - tu visu laiku puksti
man patīk uzsmaidīt svešiniekiem. bet man nepatīk, ka viņi nodomā - kas viņai kaiš?
man patīk reizēm uztaisīt iedomīgu sejas izteiksmi. bet man nepatīk, kad citi ar mani nekontaktējas, jo nodomā - viņa nu gan ir šausmīgi iedomīga

laikam jau man interesē citu viedoklis.
laikam jau man pietiek, ka mani piečakarē pāris reizes un tad es +/- nevienam neuzticos. bet tā patiešām ir - var uzticēties tikai sev.
žēl. a ko darīt?


nosalušie pirksti kliedz pēc siltas svešinieka plaukstas