2 pilnas varavīksnes
no rīta pusstundu vārtos gultā (savādāk es nespēju piecelties no gultas), iemetu somā 3 dzejoļu grāmatas priekš literatūras stundas, mamma aizved uz skolu, ieeju klasē un dzirdu tekstu - visiem ir Vācieša dzejolis?! nē, man nebija. man bija kas tāds, par ko citi nemaz nebūtu iedomājušies, jeb vienkārši - Mārtiņš Freimanis. pašai žēl, ka neiemācījos no galvas, būtu bijis stabils 10, bet arī skaisti lasīt es protu. vismaz tās konkrētās rindas.
šodien tik dziļi dzīvoju savā pasaulītē, ka jebkura nejauka piezīme mani patiešām nokaitina.

jau nezcik stundas man ļoti sāp acis un izskatās, ka būtu raudājusi visu dienu. nonono

sagribējās gulēt smiltīs. un pīpēt ūdenspīpi kā todien