Vienam puisim māte grāmatas bieži neizlasīja līdz galam. Viņa ielocīja lappuses stūrīti vietā, kurā pārtrauca lasīt. Bet viņai bija ļoti žēl šādu nepabeigtu grāmatu. Un viņa tās nesa savam dēlam, lai tas grāmatas izlasa līdz beigām. Puisis tā arī darīja, lasīja grāmatas no ielocītās vietas līdz beigām. Bet tā kā māte nesa viņam ļoti daudz grāmatu, tad viņam neatlika laika iesākt kādu grāmatu no sākuma. Tā arī viņš līdz mātes nāvei glāba grāmatas- nabadzītes.