Tā, nu tas Zaratustra ir piebeigts, galva apkārt griežas, un prāts uz augšu vien, uz augšu vien! Un kā kliedzoši nobeidza!!!
-Vai tad es dzenos pēc laimes? Es dzenos pēc sava darba! Nu tad labi! Lauva bija teju, mani bērni ir tuvu, Zaratustra ir nobriedis, mana stunda ir klātu:-
Šis ir mans rīts, mana diena sākas: augša nu, augša, tu lielo dienasvidu!--
Tā runāja Zaratustra un atstāja savu alu, spulgojošs un spēcīgs kā rīta saule, kas iz tumšiem kalniem nāk.
Tagad Mālera 7.simfonija un daudz vīna, esmu pelnījis!