Par Rūjienas puses zemēm un vietvārdiem liecina vecākais Latvijas zemesgrāmatas fragments, rakstīts vēl vācu ordeņa laikos. Zviedru laikos tika veikta t.s. arklu revīzija, sagatavoti jauni dokumenti, bet kāds ordeņa vecās zemesgrāmatas pergamenta fragments izmantots, lai jaunos dokumentus ievākotu. To Zviedrijā valsts arhīvā nejauši ievēroja arhīva darbiniece, šis pergamenta fragments attiecas tieši uz Rūjienas apkārtnes mājām, tas uzrāda 150 māju vārdus no 1420. gada, tik vecu līdzīga rakstura ziņu par citiem Latvijas novadiem nav. Pēc šī pergamenta fragmenta var secināt, ka Pantenes muiža ir saukta par Pantea wacka, Lodes muiža – Lediger, Idus muiža – Idwe, Endzeles muža – Sutenor. Arhīvu detektīvs profesors Edgars Dunsdorfs ir izpētījis, ka no fragmentā minētajiem māju vārdiem līdz padomju okupācijai un kolhozu dibināšanai saglabājušies 17 māju vārdi, piemēram, Kuļķins, Puiga, Vīķis, Kaiba, Koka, I l m e t e s , Kurģis, Limbis, Pīkas, Nauka, Kaukatas, Priecari, šie vārdi fiksēti 15. gs vidū, 16. gs sākumā.